Bērni pusotra gada vecumā spēj lasīt domas  (6)

"Bērni 18 mēnešu vecumā var uzminēt citu cilvēku domas," pētījuma autorus citē izdevums "The Daily Mail".

Agrāk uzskatīja, ka empātija - spēja identificēt savas izjūtas ar cita cilvēka jūtām - bērniem parādās četru līdz septiņu gadu vecumā, bet dažādās valstīs šis vecums ir atšķirīgs, atklājis pētījuma vadītājs Damjens Geils.

Kalifornijas universitātes zinātnieku grupa izstrādājusi īpašu testa versiju, lai pārbaudītu šo apgalvojumu. Klasiskajā šī testa versijā pētījuma veicējs ienāk istabā, novieto kādu priekšmetu, piemēram, šķēres, tikai viņam zināmā vietā un atstāj telpu.

Pēc tam ienāk otrs pētījuma vadītājs un noslēpj šķēres kabatā. Tad atgriežas pirmais cilvēks un jautā bērnam: "Kā tu domā, kur pirmais cilvēks meklēs šķēres?"

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai bērns spēj saprast cita cilvēka redzes viedokli - kā šajā piemērā, kur jāpasaka, kurš būs pārsteigts par šķēru pazušanu.

Rietumvalstu bērni šajā testā pareizas atbildes parasti sāk sniegt pareizas atbildes - ka cilvēks šķēres meklēs viņam vien zināmajā vietā - vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem, bet citās valstīs šis vecums var atšķirties.

Jaunajā eksperimentā piedalījās bērni no Ķīnas, Fidži un Ekvadoras vecumā no 18 mēnešiem līdz pieciem gadiem. Vienīgā atšķirība no klasiskās versijas bija tā, ka istabā ienākušais cilvēks, kura uzdevums bija pārslēpt šķēres, apstājās, pakasīja zodu un teica: "Hmm, interesanti, kur gan viņš meklēs šķēres?"

Zinātnieki nofilmēja bērnu reakciju, sekojot viņu skatienam. Tika konstatēts, ka viņi skatās slepenās vietas virzienā, tātad gaida, ka pirmais cilvēks meklēs šķēres tur, kur tās atstājis.

Tādējādi secināts, ka bērni attīsta spēju "lasīt domas" daudz agrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš, un visās kultūrās tas notiek aptuveni vienā un tai pašā vecumā. Iepriekšējo eksperimentu rezultātus acīmredzot ietekmēja kultūras atšķirības, jo ne visās sabiedrībās pieaugušie uzdod bērniem jautājumus, uz kuriem paši jau zina atbildi, piemēram, tādus kā "ko dara gotiņa?"

Kā izdevumam "Live Science" sacīja pētījuma dalībnieks Klārs Benets, zinātnieku jautājums ("Kā tu domā, kur pirmais cilvēks meklēs šķēres?") varēja bērnus apmulsināt, un tāpēc viņi sniedza nepareizas atbildes.