Britus šokē atklāts mātes stāsts par bērnu pēršanu  (146)

Daudzus šokējošais stāsts publicēts izdevumā "The Daily Mail" pēc tam, kad bērnu pēršanai atbalstu paudis tieslietu ministrs Kriss Greilings. Ministrs 3. februārī izteicās, ka pēris savus bērnus, kad tie bijuši mazi.

Greilings arī aizstāv citu vecāku tiesības iepērt savas atvases, lai gan iebilst pret bērnu fizisku iespaidošanu skolā. Turklāt Lielbritānijā nav likuma, kas vecākiem aizliegtu pērt savus bērnus.

Pēc ministra paziņojuma savā pieredzē dalījās arī žurnāliste un blogere Šona Sibarija. "Piemēram, pagājušajā nedēļā man ar 14 gadus veco meitu Flo izraisījās nikns strīds par to, ka viņa pirms došanās uz skolu mēģināja noķēpāt acis ar skropstu tušu. Flo mani apvainoja, ka būt par manu meitu ir šausmīgi un uzskaitīja manus bezgalīgos trūkumus, beidzot aizcērtot durvis burtiski man degungalā."

"Apvainojumus es vēl piecietu, bet durvju aizciršanu - nē. Pirms spēju aptvert, ko daru, atrāvu durvis un - spēcīgi - iešāvu viņai pa dibenu. Viņa izskatījās patiesi šokēta! Jau kādu laiku nebiju iepērusi Flo, bet tajā brīdī sapratu, ka man joprojām ir teikšana," izteikusies žurnāliste.

Šona lieliski saprotot, ka visi liberālie un politkorektie vecāki metīsies viņu nosodīt un viņiem tā vien gribēsies nekavējoties zvanīt sociālajam dienestam, lai glābtu viņas atvases.

Uz iebildumiem, ka saruna ar meitu būtu bijis labāks risinājums, Šonai jau iepriekš ir gatava atbilde: "Domājiet reāli. Tai brīdī manai rupjības izbrēcošajai, hormonu vētru pārņemtajai meitai bija vajadzīgs īss un ass atgādinājums, ka viņa ir pārkāpusi robežu."

Šona Sibarija uzsver, ka Flo nav vienīgā no viņas bērniem, kas laiku pa laikam cieš no mātes smagās rokas - pārējie trīs esot tikpat labi pazīstami ar vecmodīgo kārtības ieviešanas paņēmienu. Tāpat bērnus mēdzot iepērt Šonas vīrs Keits, lai gan tas notiek daudz retāk - viņam ērtāka šķiet uzkliegšana.

"Tā nu pēršana parasti paliek manā ziņā. Arī trīsgadīgā Dollija nesen juta manu roku - lai gan vieglāk nekā vecākā māsa. Robeža, kuru bija pārkāpusi Dollija, bija ietves apmale ielā ar dzīvu satiksmi. Viņa gandrīz izskrēja uz ielas starp divām tās malā novietotām automašīnām - un tajā trakajā brīdī es viņu satvēru un iepliķēju pa kājām."

Četru bērnu māte skaidro, ka šajā gadījumā pļauku izraisīja baiļu un dusmu sajaukums, redzot Dollijas neprātīgo rīcību. Bet viņa arī uzskata, ka abos gadījumos - gan ar pusaudzi, gan bērnudārznieci - bija kaut kas kopīgs: bērni saņēma viennozīmīgu vēstījumu, kura iegaumēšanai ar vārdiem vien esot par maz.

"Tāpēc es no visas sirds piekrītu Tieslietu ministra Krisa Greilinga izteikumiem. Kabineta ministrs un divu bērnu tēvs atzina, ka ir fiziski sodījis abus savus bērnus, kad tie bija mazi, un neredz neko sliktu, ja vecāki kādreiz ieper neuzvedīgas atvases," sacīja Šona Sibarija.

Pēc Šonas vārdiem, arī viņa pērusi savus bērnus - vecāko, Flo (14), Anniju (12), Montiju (10) un mazo Dolliju - "vairāk reižu, nekā spēju atcerēties. Reizēm tā bija pēdējā iespēja, kad visi citi kārtības uzturēšanas paņēmieni cietuši neveiksmi. Citās reizēs tas bijis līdzeklis, lai parādītu, kurš patiesībā ir boss."

Sibarija cenšas būt godīga pret sevi, atzīstot, ka bijuši arī tādi gadījumi, kad bērni iepļaukāti, jo viņa zaudējusi kontroli pār sevi: "Es ar to nelepojos - lai gan arī šie brīži manām atvasēm parādījuši, ka nevajag pārkāpt robežas. Galu galā, arī es esmu tikai cilvēks, un, ja kāds pilnā kaklā auro, cik ļoti nevar mani ciest, es beidzot neizturēšu. Manuprāt, šāda mācība bērniem nāk tikai par labu."

Šona Sibarija, tāpat kā valdības ministrs, neslēpj, ka arī paši bērnībā tikuši pērti, bet ne vienam, ne otram tas neesot nodarījis nekādu paliekošu ļaunumu.

Viņasprāt, mūsdienu vecāki mēdz kļūt smieklīgi, sakot, ka nevēlas, lai bērni no viņiem baidītos: "Dieva dēļ, kāpēc tad ne? Reizēm bailes ir vienīgais ietekmes instruments, kas palicis tavā rīcībā. Un tās iedarbojas labāk nekā visi mīkstsirdīgo vecāku triki kopā."

Šona arī dalās pārdomās, kāpēc briti uzskata franču bērnus par uzvedīgākiem - citējot divas pēdējā laikā publicētas grāmatas, viņa uzsver, ka francūzietes nekad neļauj bērniem "dancot sev pa galvu".