Astoņi padomi, lai vīramāte nebūtu vellamāte  (81)

Droši vien nav vērts strīdēties par to, ka pati kvēlākā mīlestība starp vīramāti un vedeklu rodas tieši tad, ja abas dzīvo atsevišķi. Lai cik ļoti tu nemīlētu savus radiniekus, ir vērts savai ģimenei nodrošināt atsevišķu teritoriju. Kaut vai lai stiprinātu ģimenes saites.

Tāpēc vissvarīgākais ieteikums, kā normalizēt (vai vienkārši - profilaktiski pasargāt) attiecības ar vīramāti, ir atsevišķas dzīvesvietas. Jā, reizēm tas vienkārši nav iespējams. Bet apsveriet visus "par" un "pret" un pieņemiet lēmumu, kas ir svarīgāks - miers ģimenē vai iespēja krāt naudu mājai, līdz kuras iegādei, iespējams, būs iestājies tik daudzu gaidītais pasaules gals.

Ārsts un ajurvēdiskais psihologs Oļegs Torsunovs savukārt savās lekcijās uzsver, ka pēc kāzām sievai jāmīl vīra vecāki teju vairāk nekā savējie, bet vīram jālolo tikpat siltas jūtas pret sievas vecākiem. Ja sevi iespējams šādi noskaņot, patiešām veidojas harmoniskas attiecības, jo šāda krusteniska "maiņa" padara ģimeni stipru un neļauj tai sabrukt pat vislielāko problēmu dēļ.

Iedomājies, ka no šī brīža tavi vecāki aizstāvēs vīru, bet viņa vecāki - tevi. Tad kur jums vienam no otra sprukt? Ar šādu aizsardzību jums nāksies atrisināt visas problēmas, nevis mukt projām vienam no otra, izjaucot ģimeni.

Vēl labāk, protams, ja izdodas viņu iemīlēt. Ko tad, ja neizdodas? Izturies pret viņu ar cieņu, pat ja, tavuprāt, viņa tam nedod nekādu iemeslu. Kaut vai par to, ka dzemdējusi un audzinājusi cilvēku, kurš tagad dara tevi laimīgu. Cieņa un pateicība, kas būs tavas izturēšanās pamatā, palīdzēs izveidot labas attiecības nākotnē.

Atceries, ka viņas visnejaukākajiem izlēcieniem ir tikai divi iemesli: mīlestība uz dēlu un neapzināta greizsirdība pret tevi. Tāpēc apej asos jautājumus, nestrīdies velti, jo karš neved pie miera.

Ja vīramāte pastāvīgi jaucas jūsu dzīvē un māca jūs dzīvot: kā gludināt kreklus, gatavot ēst, runāt ar vīru un audzināt bērnus - nepavisam nav obligāti jāņem vērā visi viņas padomi. Vari vai nu vienkārši piekrītoši māt ar galvu, bet savā ģimenē rīkoties pēc sava prāta, vai arī klusēt.

Gadījumā ja vīramātes "rūpes" draud pārkāpt visas robežas, diplomātiski piebilsti: "Es augstu vērtēju jūsu centienus parūpēties par mūsu ģimeni, turklāt cieņu savu vīru un jūsu dēlu, tāpēc vēlos patstāvīgi kļūt par tikpat labu sievu un māti, kā savā laikā jūs. Būšu ļoti pateicīga, ja ļausiet man to paveikt un vērsties pie jums pēc palīdzības, jo tā man noteikti būs vajadzīga."

Tādējādi tu varēsi pieklājīgi paskaidrot vīramātei, ka esi patstāvīga. Tai pašā laikā ar šādiem paziņojumiem jāizturas uzmanīgi, lai neizaicinātu vīramāti uz tālāku karadarbību.

Ejot ciemos pie vīramātes, nevelc pārāk košus un izaicinošus tērpus, atturies no spilgta grima, neuzvedies uzsvērti atbrīvoti. Vīramāte novērtēs tavus centienus, jo šāda uzvedība tiks zemapziņā uztverta kā cieņa pret viņu.

Apsveic sava vīra mammu svētkos (vari pat uzzināt, vai viņas profesijai nav kāda īpaša svinamā diena), dāvini nelielas dāvaniņas, tāpat vien apciemo. Ja kaut kur braucat, painteresējies, vai kaut ko nevajag atvest. Piemēram, pērkot lielu daudzumu augļu vai ogu kompota vārīšanai, pavaicā, vai arī viņa negribētu dažus kilogramus.

Šad un tad bez īpaša iemesla piezvani, lai pastāstītu, kā klājas jūsu ģimenei, protams, ievērojot zināmas robežas - privātām lietām tādām arī jāpaliek. Ja tev nav vajadzīgi viņas padomi, stāsti par jau notikušiem faktiem: jūs esat nolēmuši aizbraukt atpūsties uz siltajām zemēm (biļetes jau nopirktas), jūs mainīsiet mēbeles (jau esat kopā ar vīru tās izraudzījušies).

Sniedzot bezgalīgus padomus un mācot jūs dzīvot, vīramāte bieži īsteno savu vienīgo vēlmi - joprojām būt noderīgai savam dēlam. Pieņem to, un palīdzi viņai. Turklāt tev kādreiz noteikti būs vajadzīga viņas palīdzība - pieskatīt bērnus vai dzīvokli, piezvanīt viņas paziņām - speciālistiem vai tamlīdzīgi.

Lūdzot palīdzību, tu viņai pasniedz nenovērtējamu dāvanu. Galvenais, lai nerastos sajūta, ka tu to dari žēluma dēļ. Tu vienmēr vari teikt, ka bērni ir nogarlaikojušies un grib aizbraukt ciemos pie vecmāmiņas un vectētiņa. Bet tu tai laikā vari pierakstīties pie manikīres vai pavadīt romantisku vakaru ar vīru.

Lūdz viņai ēdienu receptes, pārņem pieredzi saimniecības vadīšanā. Izturies bez aizspriedumiem: kaut ko iemācīties var praktiski no jebkura cilvēka. Varbūt viņai izdevies panākt, ka viņas vīrs nekad neizmētā lietas. Sasniegums? Neapšaubāmi! Pavaicā, kā viņa to panākusi.

Iespējams, viņa pati ar to ļoti lepojas, un tā tu dosi vīramātei iespēju justies laimīgai un veiksmīgai. Bet tādam cilvēkam nav vajadzības sevi apliecināt ar aizrādījumiem un piekasīšanos.

Lai jau viņa tā domā. Necenties viņas acīs pierādīt, ka viņas dēls ir tavs īpašums, pastāvīgi apskaujot, skūpstot, pievēršot viņa uzmanību sev. Tiekoties ar dēlu, lai viņa rīkojas pēc sava prāta. Viņa to novērtēs. Bet tev paliks viss pārējais kopā ar viņas dēlu pavadītais laiks.

Nerunā pretī viņas lēmumiem un ļauj izrādīt rūpes par dēlu, pat ja tās nešķiet īsti vietā. Ja ģimenes saietā viņa savam ar gastrītu sirgstošajam dēlam piedāvā ceptus kartupeļus ar mājas desiņām, netraucē un neaizliedz. Tas parādīs no sliktās puses ne tikai vīramāti, bet arī tevi un tavu vīru.

Pirmkārt, tavam vīram pašam jāzina, kā uzvesties. Otrkārt, ja vīramāte nezina par šo slimību, tu vari klusiņām izdarīt mājienu virtuvē, ka viņš jau nomocījies, ārstēdams gastrītu. Viņa taču nebūs tik slikta māte, ka sāks ar nolūku kaitēt pašas dēlam?

Tu esi aizvedusi viņas dēlu, bet nepieciešamība būt vajadzīgai, realizēties ģimenē, ir palikusi. Ja tev kaut vai reizēm izdosies palīdzēt to īstenot, tu nodrošināsi jums mierīgu līdzās pastāvēšanu un, iespējams, iegūsi pat draudzeni un sabiedroto. Jo vīramāte tevī vairs nesaskatīs un nejutīs apdraudējumu.

Ne vairāk, ne mazāk - katrai mātei tas ir patīkami un glaimojoši. Redzot apčubinātu, pabarotu un samīļotu dēlu, māte vienkārši nespēs būt nelaimīga un niknoties uz tevi. Un, pat ja viņa turpinās izturēties pret tevi netaisnīgi, tevi aizstāvēs vīrs.

Pat jau viņš kaut kādā veidā tevi aizskar, redzot tavas patiesās pūles, kļūt par labu sievu, par tavu aizstāvi var kļūt vīramāte pati. Bet šādai artilērijai nav spējīgs pretoties neviens vīrietis.

Necenties izrādīt vīramātei, ka tu kontrolē visus jūsu ģimenes locekļus, tāpēc viņai nav jāraizējas ne par ko. Diez vai viņa sapņoja, lai dēls nokļūtu zem sievas tupeles. Turklāt redzot, ka viņas dēls tev ir pakļāvies, viņa tevī redzēs draudus un tātad sāks karadarbību.

Reizēm gadās vīramātes, kurām vienkārši patīk piekasīties - ar iemeslu vai bez tā. Citreiz iemesls ir viens vienīgs - viņas pašas iekšējās psiholoģiskās problēmas. Ar to tu neko nevari iesākt, tikai darīt tā, lai viņas problēmas tev nebojātu dzīvi.

Rūpējies par viņu, par savu vīru un ģimeni, negaidot neko pretī - tas arī viss. Viņa ir māte un nevar neredzēt, ka viņa vīram ir laba sieva. Arī tādi kašķīgi cilvēki saprot patieso situāciju un sirds dziļumos tevi augstu vērtē, tikai nespēj to izpaust personisku iemeslu dēļ. Un pilnīgi iespējams, ka tad, ja izlemsi aiziet, viņa būs pirmā, kas mēģinās piespiest tavu vīru organizēt samierināšanos.

Labu attiecību veidošana ar vīramāti ir smalka diplomātijas māksla, kas padodas gudrām sievietēm. Vislabākās attiecības ar vīramāti veidosies tad, ja spēsi saprast viņas rīcības motīvus un viņai piedot. Bet to var izdarīt tikai tad, ja pati esi pilnīgi apmierināta ar savu rīcību un situāciju savā ģimenē.

Protams, gadās, ka vīramāte patiešām ir neparasti kašķīgs cilvēks, kas nemainīgi bojā visiem dzīvi. Tādā gadījumā tavos spēkos izdarīt tā, lai viņa pēc iespējas mazāk ietekmētu jūsu ģimenes dzīvi. Tu vienalga nespēsi viņu piespiest sevi cienīt un novērtēt. Tu vari būt vien laba sieva un laba vedekla par spīti visam. Bet laiks noliks visu savā vietā.