Tādējādi mēģinājumiem bērnu maksimāli pasargāt un atbalstīt ikvienā reālās dzīves situācijā ir vēlamajam pretējs efekts, uzsver Vašingtonas universitātes zinātnieki, kuru pētījumā piedalījās 297 cilvēki vecumā no 18 līdz 23 gadiem.
Brīvprātīgajiem bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem saistībā uz viņu neatkarības sajūtu un savu spēju novērtējumu.
Pētījuma dalībnieki pastāstīja, cik viegli vai grūti viņiem nodibināt kontaktu ar apkārtējiem cilvēkiem un cik apmierināti viņi jūtas ar dzīvi kopumā. Tas palīdzēja noteikt trauksmes līmeni un depresijas pazīmes.
Pētījumā atklājās, ka jaunieši, kuri jutās atkarīgi no vecākiem, biežāk pārdzīvoja nomāktu garastāvokli.
Daļai tika konstatēta depresija, viņi bija neapmierināti ar dzīvi, cīnījās pret dažādām atkarībām un slikti sadzīvoja ar līdzcilvēkiem.
Kā uzsvēra pētījuma autori, cilvēkam pieaugot nepieciešama arvien lielāka pašnoteikšanās, bet ne visi vecāki ir gatavi saviem lolojumiem to sniegt. Zinātnieki uzskata, ka vecākiem jācenšas atcerēties, ka bērniem vajadzīga adekvāta vide un brīvības pakāpe atbilstoši viņu vecumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
