Pētnieki izpētījuši vairāk nekā 1200 jaundzimušo veselības stāvokli, veicot datu atjaunošanu četras reizes - pēc mēneša, pusgada, gada un pēc diviem gadiem kopš bērnu dzimšanas brīža.
Analīzēs tika izmantoti materiāli no nabassaites, bērna un vecāku asinīm, krūts piena. Zinātnieki tāpat izpētīja mājas putekļu sastāvu, ģimeņu elerģisko saslimšanu vēsturi, izpētīja datus par mājdzīvnieku klātbūtni, saskarsmi ar cigarešu dūmiem, datus par bērnu vispārējo veselības stāvokli un lietotajiem medikamentiem.
"Mūsu secinājumi apliecina, ka mikroorganismu klātbūtne agrīnā bērnībā ietekmē imūnās sistēmas attīstību un alerģiju rašanos. Mēs uzskatām, ka mātes dzemdību kanālos esošie mikroorganismi ietekmē jaundzimušo bērnu - tas vispār ir vissvarīgākais faktors bērna imūnās sistēmas izveidē," paziņojis "Henry Ford Health System" vadošais ārsts un pētniece dr. Kristiāna Džonsone.
Pētījuma autori uzskata - ķeizargrieziena ceļā dzimušiem bērniem kuņģā-zarnu traktā biežāk klātesoši bīstami mikroorganismi, kas alergēnu iespaidā padara šos bērnus uzņēmīgākus pret E tipa imūnglobulīna antivielu izveidi. Šie imūnglobulīni ir saistīti ar dažādu alerģiju un astmas veidošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
