Parasti tas kļūst redzams ātri - ko vēl domāt, ja cilvēks pēc taviem stāstiem par piedzīvojumiem un visu labo apklust un sabožas? Var būt vēl ļaunāk. Atbalsta un iedrošināšanas vietā var dzirdēt - "ai, tas viss ir nieki! Tev vienkārši vienreiz paveicās un tas arī viss. Tā jau nemaz nav tāda veiksme.."
Vispār - stulbi, ne? Toties uzreiz top skaidrs - tā ir skaudība. Vēl ļaunāk, ja draudzene ķeras pie īsta psiholoģiskā vampīrisma - nedemonstrē skaudību tieši, bet sāk ņerkstēt un žēloties par savu sūro liktenīti - "oi, tu gan esi laimīgā.... Man gan tā visa nebija, nav un nebūs. Tev jau viss dzīvē ticis - skaistums, prāts, a es te tāda neizdevusies...."
Kāda ir standarta reakcija uz šādām "ciešanām"? Protams, tu sāc stāstīt, ka arī viņai ar laiku viss būs, ka viņa arī ir skaistule-gudriniece, virsotnes nav nemaz tik nesasniedzamas utt. Tā tas var turpināties ilgi - "nelaimīgā draudzenīte pieticīgi atgaiņās" visas tavas uzslavas, tādējādi izprasot sev arvien jaunas un jaunas devas tavu uzslavu.
Kam viņai to vajag? Pirmkārt - tas ļauj viņai neslavēt citus, bet nemitīgi pašai tikt pie citu uzslavām - pat ja realitātē uzslavām nav nekāda pamata. Otrkārt - šādas "draudzenes" upuris pats negribot samazina savu personīgo sasniegumu vērtību. Skauģe par to tikai priecājas - tā viņai ir laba "barībiņa".
Kā atšķirt konstruktīvu skaudību no destruktīvas? Vērts atgādināt, ka gribēt kaut ko, kas kādam ir, bet tev nav - tas ne vienmēr ir slikti! Raugoties uz kāda sasniegumiem un vēloties analoģiskus panākumus, var sevi labi motivēt reāliem sasniegumiem.
Piemēram, draudzene nopirkusi auto. Tu pēkšņi saproti, cik tas ir forši, praktiski, kā tas atvieglo dzīvi! Tu atrodi iespēju papildus nopelnīt vai paņem kredītu un arī nopērc auto. Šādas jūtas attiecībā uz tevi var būt skaudīgajai draudzenei - arī viņa vēlas auto, vīru, grib bērnu utt.
Pirms apsūdzēt draudzeni, tomēr padomā - varbūt viņai tas tiešām palīdzēs kaut ko sasniegt pašai savā dzīvē? Varbūt viņa pārvērtēs prioritātes? Kāpēc ne? Vai tiešām tu pati sāksi skaust, ja draudzenes dzīvē notiks kaut kas labs?
Cita lieta - destruktīvā skaudība. Draudzene skauž tavus panākumus un pat nekautrējas tos pārmest tev un citiem cilvēkiem. Turklāt pati nepakustina ne pirkstu, lai ieviestu kaut ko jaunu savā dzīvē. Vai destruktīva skaudība var pārvērsties konstruktīvā? Mēģināt noteikti ir vērts!
Iesākumam piedāvā draudzenei palīdzību kādā no sfērām, kurā, kā skauģei šķiet, tev ir visi iespējamie panākumi. Ja viņai patīk tavas drēbes - piedāvā kopā ar viņu aiziet iepirkties. Ja viņai tavs stils tiešām šķiet tīkams, tad viņa ieklausīsies tavos stila padomos. Ja tā būs bijusi tikai skaudības balss - tai būtu jāapklust, jo jums tajā brīdī ir vienādas iespējas izpētīt veikalu piedāvājumu un kaut ko iegādāties. Veici bezjēdzīgu pirkumu? Vaino sevi pati.
Taču ja tu centies palīdz vienreiz, otreiz, trešo reizi un draudzene nenovērtē tavus pūliņus un turpina skaudības dziesmu - vai ir vērts viņai turpināt palīdzēt? Tad varbūt labāk likt draudzībai punktu, jo tur vairs nav draudzībai nepieciešāmā atbalsta, atklātības, uzskatu līdzības.
Kad skaudība ir melna, tā nemotivē sasniegt jaunas virsotnes. Kad saproti - jebkas tavs tajā cilvēka izraisa skaudību, jebkāds notikums, lieta vai parādība, tad kļūst pārāk smagi komunicēt ar šo cilvēku. No šādām tikšanās reizēm tu atgriezies ar smagu sirdi, tad uzdod sev godīgu jautājumu - vai šādai draudzībai vispār ir jēga?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
