BBC ziņo, ka vēl tikai 1950. gadā reti kurš Lielbritānijas vīrietis vispār pieļāva, ka varētu piedalīties dzemdībās, turklāt nevēlējās šos skatus redzēt. Tāpat arī jaunās māmiņas pilnībā noraidīja domu, ka dzemdībās varētu piedalīties un viņas „tādā paskatā" redzēt mīļotais cilvēks.
Iespējams, pie tā daļēji var vainot Viktoriānisma laikmetu. Vēl līdz pat Otrajam pasaules karam netrūka ģimeņu, kurās bija pieci, seši un vairāk bērnu, bet pāris viens otru pilnībā kailu tā arī nekad nebija redzējuši. Pašā Lielbritānijā gan netrūkst izņēmumu - Princis Alberts bija klāt vairāku viņa un karalienes Viktorijas bērnu nākšanā pasaulē un šim piemēram sekoja arī citi aristokrāti. Tas tika pamatots ar godu redzēt nākam pasaulē nākamo dzimtas turpinātāju.
Lai gan daudzi tēvi dzemdību vietā labāk izvēlējās apmeklēt krogu, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados situācija sāka mainīties. Galveno pavērsienu radīja modernu slimnīcu atvēršana, kurās bieži vien tēvi bija pat aicināti piedalīties dzemdībās.
Tomēr īstās pārmaiņas nāca septiņdesmitajos gados, kad Lielbritānijā jau 70-80% dzemdību līdzās jaunajai mammai stāvēja arī mazuļa tētis. Šajā laikā īpaši pieauga slimnīcās veikto dzemdību skaits, un, būdamas ārpus mājām, jaunās māmiņas pašas vēlējās līdzās lielāku morālo atbalstu.
Šajos gados psihologi novēroja, ka dzemdību laikā ir trīs dažādu iesaistīto pušu emocijas - jauno māmiņu, jauno tētu un medicīniskā personāla. Ārsti dzemdību laikā bez parastā uztraukuma par jaunas dzīvības pieņemšanu izjuta vēl papildus spiedienu no jaunā tēva, kas vēlējās zināt, kāpēc tiek veikta katra darbība.
Tāpat kopš Otrā pasaules kara mainījies uzskats par to, kas ir laulība - ievērojami pieaugusi psiholoģiskās saiknes nozīme starp laulātajiem. Ja agrāk tēvs, sagaidījis mājās vecmāti un citus palīgus, pats devās nervozā pastaigā, tad tagad viņš ne tikai var būt klāt dzemdībās, bet arī pārgriezt jaundzimušā nabas saiti un partnerei paziņot mazuļa dzimumu.
Lielbritānijas sabiedrība būtu pat pārsteigta, ja, piemēram, Princis Viljamss nepiedalītos sava jaundzimušā dzemdībās, kas gaidāmas jūlijā.
Tajā pašā laikā domas par to, vai tēviem jāpiedalās dzemdībās, vai nē, joprojām dalās. Franču ārsts Maikls Odents pirms pāris gadiem minējis, ka tieši tēvu klātbūtne dzemdībās izraisījusi ķeizargriezienu pieaugumu, jo sievietes vairāk uztraucas, un lēnāk ražo oksitocīnu - hormonu, kas palīdz dzemdībās. Tikmēr senākā pētījumā ASV ārsts Roberts Bredlijs norāda, ka tēva klātbūtne sievietei palīdz atslābināties.
Lai gan tikai 14% tēvu Lielbritānijā dzemdības neapmeklē, pētījumi rāda, ka arī pārējie jūtas apdalīti - viņi ir grūtniecības vaininieki, bet tālākos procesos jūtas tikai otršķirīgi. „Sievietes grūtniecības laikā ir jau pieradušas pie fakta, ka ir stāvoklī, ka gaida bērniņu, bet vīriešiem tikmēr vēl nav nekas," portālam BBC stāsta Vecmāte Marija Vuda.
Līdz a to viens no lielākajiem darbiem grūtniecības laikā un pat dzemdībās ir tēvu sagatavošana un izglītošana par notiekošajiem procesiem. Tas ļauj viņiem visā būt iederīgākiem.
Tomēr daudzus joprojām biedē pats dzemdību process, kurā var burtiski līt līdz pat pus litram asiņu. Taču arī tam ir atrasts līdzeklis - īstu dzemdību video skatīšanās pirms savas atvases sagaidīšanas pasaulē palīdz saprast, ka tas ir tikai normāli un ļauj nekrist panikā, traucējot ārstu darbu.
Galu galā abiem jaunajiem vecākiem jāapzinās, ka dzemdības ir tikai skaists dabas process, kura rezultāts ir tik ļoti gaidītais jaundzimušais.