Foto: AFP/Scanpix
Dzīvošanās pa "Facebook" nav tikai laika kavēšanas veids, tā var sniegt cilvēkam veselības stāvokļa uzlabošanos. Tā vēstī kādas jaunas aptaujas pārskats, ziņo izdevums "Express".

Sevis paša profila caurskatīšana un kavēšanās pie savām vecajām bildēm var ievērojami celt sliktu noskaņojumu un pat palīdzēt garīgu traucējumu dziedināšanā, secināts aptaujā.

Dr. Alise Guda no Portsmutas universitātes konstatējusi, ka gandrīz visi sociālā tīkla lietotāji mēdz regulāri caurskatīt paši sava profila vēsturi, bet 75% lietotāju atver savu kontu ar mērķi aplūkot savas fotogrāfijas brīdī, kad viņu oma nav labākajā stāvoklī.

Pētniece apgalvo, ka šāda "Facebook" lietošana "pašapmierinātības celšanai" ir pat ļoti vēlama, jo tiešām var palīdzēt cilvēkam sajusties labāk. Pētniece atzīst, ka šie jaunie secinājumi ir pretrunā agrāk veiktajiem pētījumiem, kas apgalvoja, ka sociālie tīkli negatīvi ietekmē cilvēka mentālo stāvokli.

Sociālā tīkla lietotāji aptaujā atzinuši, ka bieži kavējas sava profila apcirkņos un aplūko vecas fotogrāfijas no labākiem laikiem, kas rezultātā liek sajusties krietni labāk. Aptauja liecināja, ka tas īpaši nācis par labu cilvēkiem ar nopietnāku psiholoģisko diskomfortu.

Dr. Guda paziņojusi, ka šādi rezultāti ļauj ieviest šādu rosīšanos pa savu sociālā tīkla profilu teju kā sava veida ārstēšanas formu."Mēs esam ļoti pārsteigti par šiem rezultātiem, jo tie pilnīgi apgāž citus jau iepriekš zināmus pieņēmumus". Aptauja veikta nelielā respondentu grupā un pētnieki nolēmuši pētījumu loku paplašināt, lai redzētu vai iegūtais rezultāts būs joprojām jauno tēzi apstiprinošs.

""Facebook" sevi mārketē kā saziņas platformu starp cilvēkiem. Taču jaunie secinājumi liek domāt, ka cilvēki bieži izmanto sociālo tīklu, lai komunicētu paši ar sevi un savu pagātni brīžos, kad tagadne nav tik nomierinoša, kādu viņi to vēlētos. Cilvēki uz savas profila sienas publicē skaistus pagātnes brīžus un šos foto aplūkojot, pašiem paliek labāk," tā dr. Guda.

Pētnieki jau šeit savilkuši paralēles ar atgādinošo terapiju, ko bieži izmanto gados vecāku pacientu atmiņas zuduma problēmu risināšanā. Tad pacientiem tiek rādīti veci foto, veci priekšmeti un filmas un tas palīdz šiem cilvēkiem sajusties komfortabli.

Tagad secināts, ka šāda "sevis nomierināšana" varētu būt veids, kā risināt trauksmes un depresijas problēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!