Nepieciešamība pēc privātās telpas
Pat tad, ja tavā ģimenē aug vairāki bērni, kas dala vienu istabu, parūpējies, lai katram no viņiem būtu savs stūrītis, kas paslēpts svešiem skatieniem un liekiem traucējumiem!
Ņem vērā, ka bērnam ir nepieciešama sava norobežota telpa arī no pārējiem ģimenes locekļiem, ieskaitot vecākus, kā arī izturies ar cieņu pret viņa lietām, nepārmeklējot rakstāmgaldu uz impulsīvu aizdomu pamata par zālītes smēķēšanu, jo to "mūsdienās dara visi bērni".
Tev atliek vien ieklausīties
Reizēm bērni saviem vecākiem patiešām vēlas izkratīt sirdi, tomēr viņus no savu raižu un pārdomu uzticēšanas attur iespējamā moralizēšana un padomu sniegšana. Atceries, ka bērns meklē cilvēku, kam pastāstīt par savām sajūtām, nevis visu viņa problēmu atrisinātāju!
Nākamreiz, kad tavs dēls sūdzēsies par netaisnīgo bioloģijas skolotāju vai futbola treneri, kurš izturējies neiecietīgi, noskaidro viņa sajūtas, uzdodot atvērta tipa jautājumus, nevis metoties par konfliktsituācijas vidutāju!
Aizliegums iet uz randiņiem nedarbojas
Pat tad, ja doma par tavas mazās meitiņas pieaugšanu un iesaistīšanos pirmajās romantiskās attiecībās tevi šausmina, nezaudē mieru! Tā vietā, lai, aizliedzot tikties ar savu sirdsāķīti, liktu bērnam slapstīties, ierosini kopīgu laika pavadīšanu vai kolektīvos randiņus, kuros vari iesaistīt arī sava bērna draugus!
Viena slikta atzīme ir un paliek tikai viena slikta atzīme
Nereti bērni vecākiem noklusē savas raizes par grūtībām atsevišķos mācību priekšmetos, kā arī slēpj sliktās atzīmes, baidoties no nosodījuma vai likšanas sevī vilties.
Atceries, ka viena slikta atzīme nav pasaules gals un neliks tavai atvasei palikt uz otru gadu! Ja mācībās būs kādas vērā ņemamas problēmas, vari būt droša, ka par tām tevi informēs bērna pasniedzēji.
Kā runāt par TO?
Pētījumos noskaidrots, ka aptuveni puse vidusskolas vecuma jauniešu nodarbojas ar seksu, kamēr piecdesmit trīs procenti jauniešu par to vēl nedomā. Jebkurā gadījumā labāk būs, ja pieņemsi, ka tavs bērns savu pirmo intīmās tuvības pieredzi jau ir guvis vai plāno to darīt, un laikus izglīto viņu kontracepcijas, kā arī seksuāli transmisīvo slimību jomā!
Neuzbāzies ar saviem spriedumiem vai detaļu izvilināšanu, bet tā vietā sniedz padomu, nereti minot trešās personas piemērus!
Jaunāko brāļu vai māsu mokošā visatļautība
Ir tikai dabiski, ka kļūsti pielaidīgāka audzināšanā un mierīgāka attieksmē pret bērniem, pieaugot to skaitam. Tomēr, izvērtējot strīdus, nedod atlaides savām jaunākajām atvasēm tikai vecuma dēļ!
Izvērtē katru situāciju individuāli un atceries, ka tieši taisnīgums bērniem liks tevi uzlūkot kā cilvēku, uz kuru var paļauties un cienīt.
Dod savam bērnam atelpu!
Pat tad, ja šķiet, ka tavs bērns salaiž dēlī visu, ko iesāk, nezaudē pacietību un neaizmirsti viņu atbalstīt, neraugoties ne uz ko! Brīdī, kad esi gatava dusmās kliegt, dziļi ieelpo un izvērtē izdarītā pārkāpuma vai neveiksmes nozīmīgumu!
Varbūt tava meita, mazgājot traukus, saplēsa jau piekto glāzi pēc kārtas tāpēc, ka satraucas par problēmām skolā vai privātajā dzīvē? Centies viņu uzmundrināt, nevis vēl vairāk apbēdināt!
Meloju, lai neiekultos nepatikšanās
Kāds no pētījumā aptaujātajiem pusaudžiem atklāja, ka nereti melo un noklusē patieso iemeslu, kādēļ nepārrodas mājās - alkohola reibumu.
Protams, grādīgo dzērienu lietošana tik agrā vecumā nav pieļaujama, tomēr aiztaupi savus pārmetumus, neliekot bērnam nakšņot svešās vietās, un izturies pret viņu ar sapratni, piedāvājot nogādāšanu mājās. Un atceries moralizēšanu un iespējamo soda mēra piemērošanu atlikt uz rītu!
Neizmanto bērna vecumu kā ieroci aizrādījumu izteikšanā!
Vienu dienu savam bērnam liekot izturēties kā pieaugušajam, savukārt otrā dienā kaut ko aizliedzot nepietiekama vecuma dēļ, veiksmīga komunikācija jūsu starpā netiek veicināta.
Tā vietā, lai izmantotu vecumu kā ieganstu vai attaisnojumu noteiktai rīcībai, informē savu bērnu par noteikumiem, kas jāievēro, neraugoties uz gadu skaitu. Piemēram, "Svētdienās baznīcu apmeklē visi ģimenes locekļi" vai "Augstskolu ballītes varēsi apmeklēt tad, kad pati studēsi".
Uzticies!
Tā vietā, lai izteiktu bērnam pārmetumus par dzirdētajām tenkām vai savām nepamatotām aizdomām, uzticies un ieklausies viņā! Nemitīgi apsūdzot savu atvasi par kādu nepatiesu nodarījumu, jūsu starpā zudīs ne tikai uzticēšanās, bet arī cieņa.
Tā rezultātā bērns patiesi var spert kādu nepareizu un nevajadzīgu soli, jo ir noguris no nemitīgajām negatīvajām gaidām, beigu beigās tās attaisnojot un gūstot nosacītu gandarījumu.