Gatavo, lai dāvātu prieku sev un citiem

Mūsu mājās ļoti iecienīti ir dažādi rieksti, kā arī žāvētie augļi un ogas. Tos izmantojam ne tikai kā veselīgu un gardu uzkodu, bet arī kā svarīgu sastāvdaļu visdažādāko ēdienu pagatavošanā. Pēc manas pieredzes, vienmēr droši var doties uz "Maxima" lielveikaliem, kur tiešām ir ideāla izvēle, - plašs riekstu piedāvājums un daudzveidīgs žāvētu un kaltētu ogu klāsts. Taču manā - tāpat kā noteikti arī jūsu - virtuvē ir savi favorīti.

Kamēr svaigo ogu un augļu sezona vēl nav sākusies, mundrumam un saulainam noskaņojumam tie ir manis jau minētie žāvētie augļi, ogas un pat dārzeņi. "Maxima XXX" veikalu Saimes galda stendos var atrast brīnišķīgas veltes no Latvijas - saldenās ķirbju sukādes, ķirbju sukādes ar dzērvenēm un saldskābās cidoniju sukādes, kā arī pavisam neierastas burkānu sukādes ar dzērvenēm (nu sakiet, vai tādas top daudzās virtuvēs? Bet te - brīnumgardi pagatavotas!). Lieliskas ir arī mango, ingvera, ķiršu un aroniju sukādes. Mūsmājās šos gardumus pievienojam arī aromātiskām tējām - savā ziņā tie aizstāj cukuru vai medu un rada patīkamu garšas noti. Tāpat arī citos dzērienos tās ir laba kompānija tradicionālajām citrona šķēlītēm - sākot ar karstvīnu ziemīgos vakaros līdz pat pavasarīgajām bērzu sulām.

Ļoti iecienīti mūsu virtuvē ir ciedru rieksti. Lai arī tie nav paši lētākie no riekstiem, tomēr, kā saka, laba jau nevajag pārlieku daudz. Ciedru rieksti ir fantastiski! Akurāt tādi, kā no "Maximas" plaukta vai arī viegli apgrauzdēti pavasarīgos salātos. Lietoju arī saujiņu riekstu krēmīgās mērcēs ar vistiņu, un, protams, - tradicionālajā pesto receptē. Svaigs bazilika pesto ir vienkārši pagatavojams blenderī un nesalīdzināms ar burciņās nopērkamo - bazilika lapiņas, laba olīveļļa, Parmas siers, mazdrusciņ ķiploka, jūras sāls, svaigu maltu piparu un saujiņa ciedru riekstu - kas var būt labāks par šo? Pesto ar mozzarellu un tomātiem, pastās, karstmaizēs un ne tikai - ja jūsu virtuvē tas vēl nav iemīļots, noteikti iesaku pamēģināt, turklāt ledusskapī pašgatavotu pesto var uzglabāt vismaz nedēļu.

Un kā tad bez mandelēm! Mandeles vispār ir virtuves karalienes! Veselas mandeles bezē viducī, smalki sasmalcinātas franču Macarons receptē, mandeļu skaidiņas kūkās un tortēs. Medū un sviestā apgrauzdētas mājās gatavotajos mušļos, medū ar jūras sāli vai čili kā sāļās uzkodas. Bet tas ne tuvu nav viss - mandeļu skaidiņas lieliski sader ar putnu gaļas ēdieniem, tajās var panēt vistas fileju, tās var pārkaisīt sacepumiem kraukšķīgai "cepurītei". Bezgala gardas tās ir pastas mērcēs. Viegli apgrauzdētas mandeļu skaidiņas lieliski papildina visdažādākos salātus.

Mandeles izmantoju arī, gatavojot itāļu Cantuccini - divreiz ceptos cepumus, kas radušies Toskānā. Manā virtuvē tie top bieži, jo garšo kā lieliem, tā maziem. Ēdam paši un dāvinām draugiem, baudām kopā ar rīta kafiju (vai pamērcējot tajā), pēcpusdienas desertu vai vienkārši tāpat.

Cantuccini

325 g veselu blanšētu mandeļu (blanšētas mandeles ir bez miziņām. Tās var itin viegli nomizot, pirms tam aplejot ar vārošu ūdeni un ļaujot mazu mirkli atlekt "ādiņām", tad izlobīt)
325 g miltu
300 g cukura
pusotra tējkarote cepamā pulvera
puse tējkarotes sāls
puse tējkarotes kanēļa
3 olas
~tējkarote vai mazliet vairāk vaniļas ekstrakta

Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Pannu izklāj ar cepampapīru. Trešdaļu mandeļu rupji sasmalcina. Bļodā samaisa miltus, cukuru, cepamo pulveri, kanēli un sāli, līdz visas sastāvdaļas kārtīgi sajauktas, tad iemaisa arī mandeles (veselās un smalcinātās).

Otrā bļodā olas samaisa ar vaniļas ekstraktu, pēc tam pievieno sausajām sastāvdaļām. Sākotnēji var maisīt ar karoti, bet vēlāk, kad sāk veidoties stingra mīklas masa, to dara ar rokām. Kad izveidota mīkla, to sadala divās daļās un uz miltiem viegli apkaisītas virsmas izveido divus garenus kukulīšus.

Cantuccini tiks cepti divreiz, pirmoreiz kā kukulīši, kas pēcāk sagriezti šķēlītes un tad cepti otrreiz. Tādējādi, jo kukulītis būs platāks un masīvāks, jo lielākas un masīvākas būs gatavās šķēlītes. Kukulīši uz pannas jāizvieto tā, lai tiem paliek vieta, kur izplesties, ne pie pašām plāts malām, ne arī pārāk tuvu kopā. Kad kukulīši novietoti uz cepamā papīra, pannu liek krāsnī vidus nodalījumā uz ~25-30 minūtēm, līdz to apjoms pieaudzis par aptuveni pusi, un tie, iespiežot pirkstu, ir stingri, bet to krāsa - gaiša.

Kad gatavi, tiem ļauj pilnībā atdzist (lai varētu glīti sagriezt) un tad ar asu nazi (es lietoju maizes nazi) sagriež ~0,7 cm platās šķēlītēs, ko kārto uz pannas un cep vēlreiz ~15-20 minūtes, līdz cepumi maigi zeltaini. Cepumus var droši uzglabāt cieši noslēgtā traukā starp pergamenta vai tamlīdzīga papīra lapiņām.

Par autori

Inese Daine-Loža ir topošā ārste un māmiņa, kurai ēdiena un vīna baudīšana un kultūra ir sirdslieta. Inesei ēst gatavošana nozīmē prieka dāvāšanu sev un citiem, un, kā atzīst Inese, viņas labākais kompanjons virtuvē ir viņas vīrs.