Pētījumā "Sociālās salīdzināšanas hedoniskās sekas" Ļubomirskaja kopā ar pētījuma līdzautoru no Stenfordas universitātes Lī Rosu salīdzināja laimīgu un ne tik laimīgu cilvēku grupas reakciju uz kritisku un pozitīvu vērtējumu testēšanas laikā.
Ar dzīvi apmierināto cilvēku pašvērtējums bija augsts,jo to stiprināja gan pašu šo cilvēku apmierinātība ar savu sasniegto rezultātu, gan arī pārējo dalībnieku sasniegtie labie rezultāti. Toties nelaimīgo cilvēku pašvērtējums bija augsts vienīgi gadījumos, ja viņi paši bija saņēmuši augstu novērtējumu. Citu dalībnieku labie rezultāti šo cilvēku pašapziņu neuzlaboja.
Kopumā pētījums rādīja stingru likumsakarību - "nelaimīgie pētījuma dalībnieki jutās pašpārliecinātāki tad, kad bija saņēmuši necilu vērtējumu, bet zināja, ka pārējiem tas ir vēl švakāks, nekā tad, ja bija izpildījuši uzdevumu tīri labi, bet kaimiņiem rezultāti tomēr bija nedaudz labāki," stāsta autori. Līdzīgās situācijās laimīgajiem cilvēkiem pašpārliecinātības līmenis faktiski nemainījās.
Paradums pazaudēt garastāvokli, ja kāds cits izrādās soli priekšā, interneta laikmetā var izrādīties totāli dzīvi sagraujošs. Tā var saindēt visu savu dzīvi un noslīkt skaudības atvarā, brīdina pētījuma veicēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
