Kad jaundzimušais pamazām būs apradis ar dzīvi ārpus dzemdes, tu pamanīsi, cik uzmanīgi viņš vēro savu tuvāko apkārtni. Vislabāk viņam patīk pētīt cilvēku sejas, un bērns ļoti uzmanīgi ieklausās tavā balsī, kad tu ar viņu runā.
Mazulim sāk interesēt cilvēku savstarpējā saskare, izteiksmes veids, balss intonācija un uzmanība. Bērns tādējādi ierodas pasaulē jau gatavs stimulācijai, ko dod sociālā saskare. Ar laiku viņš sāk plati uzsmaidīt, skatoties uz cilvēku, kas viņu paņem rokās - šī izteiksme ir bērna mēģinājums atbildēt. Kad māte atbild uz bērna smaidu, prieks ir abpusējs. (Pat pirms bērns sāk smaidīt, reaģējot un to, ko viņš redz, pieaugušie viņa sejas izteiksmi tik un tā iztulko kā aicinājumu uz savstarpēju saskari). Ar daudzu šādu situāciju palīdzību bērns iemācās apmainīties smaidiem, piešķirot tiem individuālu nozīmi.

Sociālā saskare ikvienā līmenī izveido bērnā emocionālu pieķeršanos. Parasti mēs uzskatām, ka bērni aizvien vairāk un vairāk pieķeras cilvēkiem, kurus viņi mīl, liekot uzsvaru uz pozitīvajām emocijām. Taču patiesībā bērni pieķeras arī depresīviem, nikniem, pat nevērīgiem vecākiem. Ikviena sociālā saskare palīdz piešķirt emocijām jēgu, un šīs emocionālās nozīmes bērna prātā iekrāso viņa pieķeršanos vecākiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit