Šī tendence atklāta kādā pētījumā, kurā piedalījās simt divdesmit seši pirmsskolas vecuma bērni. Bērnu uzdevums bija norādīt, kura no trīs piedzīvojumu stāstu grāmatas varoņa versijām varētu būt to potenciālais draugs, un šīs versijas reprezentēja vienu un to pašu puisēnu Alfiju vai meiteni Alfīnu dažādās situācijās - ar palielinātu ķermeņa svaru, invalīdu ratiņos, kā arī normāla svara un fiziski veselu bērnu.
Visbiežāk bērni par savu draugu izvēlējās trešo variantu, kurā Alfijs tika attēlots kā vesels bērns, savukārt Alfijs kā puisēns ar palielinātu svaru tika izvēlēts vien pāris reižu, to pārspējot arī Alfijam invalīdu ratiņos.
Tāpat Alfija tēls visās tā versijās tika izmantots kā viena un tā paša stāsta galvenais varonis, un, neraugoties faktu, ka stāstā mainījās tikai Alfija attēli, tekstam paliekot vienādam, tā tēls tomēr tika raksturots atšķirīgi.
Apaļais Alfijs, salīdzinot ar slaido Alfija versiju, tika uzskatīts par mazāk tendētu panākumiem, neapmierinātāku ar savu izskatu, kā arī atzīmēts kā retāk ielūgts uz pasākumiem, un līdzvērtīgi bija arī Alfija - invalīda tēla rezultāti.
Līdzīgus rezultātus uzrādīja arī Alfija sieviešu kārtas versija - Alfīna, kas tika reprezentēta pētījumā aptaujātajām meitenēm. Vien divas no trīsdesmit atbildēja, ka gribētu spēlēties ar tuklo Alfīnu.
Pētījuma vadītāji, analizējot šo tendenci, uzsvēruši sabiedrības domas radīto spiedienu pret vispārējiem skaistuma standartiem neatbilstošiem un korpulentiem cilvēkiem, kas attiecīgi tiek apgūts jau agrā bērnībā.
Tā rezultātā pret korpulentiem cilvēkiem tiek attīstīta negatīva attieksme, kuras pamatā ir ārējais izskats, nevis to personība, un tā ir krietni izteiktāka nekā norobežošanās no līdzcilvēkiem ar invaliditāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
