Kā Tu atradi tieši tādus draugus? Bija kāds pazīstams vai sameklēji internetā?
Kā jau visiem zināms, 21. gadsimts ir tehnoloģiju laikmets. Arī mana pieredze ar šādiem ļaudīm ir sākusies tieši pateicoties internetam. Neesmu virtuālās dzīves piekritēja, man patīk komunicēt ar cilvēkiem realitātē, tāpēc iepazīšanās internetā drīz vien turpinājās dzīvē.
Kāpēc meklēji tieši tādus cilvēkus?
Saprotiet, nav jau tā, ka pirms šādu cilvēku iepazīšanas man nebūtu bijuši draugi vai paziņas. Tieši otrādi, to ir pietiekami. Vienkārši dažkārt liekas, ka Tu esi citādāks nekā visi pārējie. Nē, nē, nerunāju par seksuālajām orientācijām, bet vispār cilvēkiem kā tādiem. Man patīk kontaktēties ar cilvēkiem, kuriem ir interese par dzīvi un dzīves pieredze. Pārsvarā man bija pazīstami sava vecuma cilvēki - ar viņiem ir jautri, taču ne ilglaicīgi, jo pietrūkst tēmas, par ko sarunāties. Es meklēju kaut ko emocionāli, psiholoģiski dziļāku. Lai nav tā, ka būtu garlaicīgi, jo dažkārt paliek skumji, ka visi ir tik "pareizi'' un "ideāli''.
Vienā brīdī sapratu, ka man ir vajadzīgs kas īpašs un nonācu pie secinājuma, ka man būtu liela vēlēšanās ar šādiem cilvēkiem iepazīties. Sākumā iepazinos ar vienu patiešām skaistu personu, kas varbūt nav no tām vienkāršākajām un saprotamākajām personībām. Viņa vienlaikus ir patiesa un ar lapsas viltību apveltīta, bet nu pie tā jau sen ir pierasts un nekas vairs nešķiet pārsteidzošs.
Par kādiem emocionāliem un psiholoģiski dziļiem jautājumiem Tu ar šiem draugiem parasti runā? Vai arī par modēm, kosmētiku, kino, koncertiem?
Kontaktējoties ar šādiem vai jebkuru cilvēku parasti cenšos izzināt viņu intereses, radīt cilvēka sejā smaidu un, ja tas izdodas, tad runājam itin par visām tēmām. Man pašai tuvas tēmas ir visas, kas saistītas ar modi, kosmētiku un izklaidi, protams, interesē arī politika, jaunākie notikumi Latvijā un pasaulē.
Tiesa, izzināt un izprast šādus cilvēkus nav viegli, jo pārsvarā viņi ir noslēgti. Tas pat ir saprotami, kādēļ viņi ir tādi, bet tas mani neattur no kontaktēšanās, tieši otrādi, rada vēlmi tuvāk iepazīt.
Par transpersonām runājot varu teikt, ka ar šādām personām vairāk runāju par modi un visām šīm lietām, jo tas mums abām interesē. Mana labākā draudzene, kura arī ir transpersona, gan īpaši neaizraujas ar modes lietām. Protams, mēs prasām viena otrai padomus un izsakām komplimentus, taču tas nav kā sarunas temats, viņai vairāk interesē politikas jautājumi. Viņa ir liela sabiedrības aktīviste. Arī kultūras dzīve viņai nav tuva, jo viņa, atšķirībā no manis, ir ļoti loģiski un konstruktīvi domājoša persona. Es esmu tieši pretēja, un laikam tas mūs arī satuvina?
Vai kopīgi dodaties ceļojumos, apmeklējat pasākumus?
Jā, ar šādiem cilvēkiem dodos uz pasākumiem. Taču šādu pasākumu ir salīdzinoši maz, varbūt pat pārāk maz, lai tie gūtu lielāku sabiedrības uzmanību. Es labprāt piedalītos tādu pasākumu rīkošanā, jo man sagādā lielu gandarījumu cilvēkiem likt justies sabiedriski aktīviem un rosināt vēlmi vairāk komunicēt vienam ar otru. Par mani jau saka, ka esmu savedēja, jā, tā varētu būt, jo kas gan var būt labāks par palielu bariņu ar līdzīgi domājošām personām?
Taču ir viena problēma - pašu cilvēku kūtrums. Tas ir viens no iemesliem, kamdēļ arī Latvijas sabiedrībā valda ne visai pozitīvais priekšstats par šādiem cilvēkiem. Protams, vieglāk jau ir sēdēt mājās un sūkstīties, ka viss ir slikti u.t.t., taču pēc savas pieredzes varu secināt, ka vajag vienkārši darīt un pierādīt sevi, ja to nedarīsi, tad arī pret tevi izturēsies kā pret kaut ko mazvērtīgāku. To nedrīkst pieļaut, jo katrs mēs esam pelnījuši cieņu no apkārtējiem. Tamdēļ jābūt mazliet egoistam un jāizcīna tā cieņa, taču tas nav viegli.
Varbūt viņiem vienkārši vajag kādu cilvēku, kas uzklausa?
Protams, arī šādiem cilvēkiem ir patīkami, ka tos uzklausa, bet šie cilvēki ir noslēgtāki sevī nekā citi un dažkārt nākas krietni piepūlēties, lai uzzinātu, kas noticis. Taču cilvēki zina, ka uz mani jebkurā laikā var paļauties, uzticēties un ka man nebūs vienaldzīgs viss ar viņiem notiekošais.
Vai prasi padomus draugiem vai viņi Tev un kādā jomā?
Jā, protams, sanāk prasīt gan man viņiem, gan viņiem man padomus. Mums jau saskare ir tāda pati kā jebkuram cilvēkam. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka mūsu komunikācija ir izjustāka, ir vairāk emocijas. Man kā emocionālai būtnei tieši tas ir svarīgi. Mana jau iepriekš pieminētā labākā draudzene bieži vien man prasa sadzīviskus, gan cita veida padomus. Piemēram, prasa ko un kā vilkt kādam noteiktam pasākumam, prasa vai ir labi uzklājusi kosmētiku u.t.t. Man ir ļoti patīkami, ka viņai interesē mans viedoklis.
Tomēr visnozīmīgākais ir tas brīdis, kad dzīvē noiet kaut kas greizi un ir cilvēks, kas tevi uzklausīs. Mana draudzene ir tieši tā, kas mani vienmēr uzklausa un jūt līdzi. Daudzi teiks, kāda jēga līdzi just, ja nevar palīdzēt?? Protams, ja skatās no šāda skatupunkta, tad nav jēgas nekādas, taču personiski man tas ir ļoti svarīgi. Arī es vienmēr jūtu visiem saviem draugiem līdzi, nespēju sevi iedomāties vienaldzīgu.
Vai parastas draudzenes Tev ir? Varbūt šādi Tu aizpildi vietu pēc draudzenes "nodevības"?
Jā, man ir ļoti daudz draudzeņu. Man nav bijušas nodevības no savu draudzeņu puses. Neesmu nevienu sev tik tuvu pielaidusi klāt, lai tādas rastos. Protams, nenoliegšu ir bijušas muļķīgas situācijas, nesaprašanās, pārpratumi, bet nopietnas problēmas nav bijušas. Ar šiem cilvēkiem es piepildu savu dzīvi, savu pelēko ikdienu, šādi cilvēki mani vairāk vēlas izprast, katrā reizē, kad satiekos ar šādiem cilvēkiem, man uzlabojas garastāvoklis un tas liek manai dzīvei kļūt vērtīgākai. Mana vērtība ir cilvēki, kuri ar savu bagāto iekšējo pasauli padarījuši mani gudrāku.
Šie draugi ir kā krāsas kas izkrāso manu pasauli, manu dzīvi, mani pašu. Ja viņu nebūtu, tad es būtu melnbalta bilde. Līdz šim tāda biju, kamēr nesapratu, kas man ir vajadzīgs. Katram cilvēkam ir jāzina, kas viņam ir vajadzīgs, taču ne visi to zina. Ar gadiem daudzi to saprot, bet cits visu savu mūžu ir nodzīvojis nezinādams kas viņš ir un kāda ir viņa sūtība.
Vai varbūt tas ir spīts, kas liek tādus draugus izvēlēties, ņemot vērtā sabiedrības kopumā diezgan negatīvo nostāju?
Nē, nē, tas nav un nevar būt spīts. Esmu cilvēks, kas pats vienmēr visu par sevi izlemj, pati nospraužu sev mērķus un ne sabiedrība, ne mana ģimene nebūs tie, kuri jel kādā veidā mainītu manu nostāju. Es pati esmu sava likteņa lēmēja, protams, vienmēr būs ārējie faktori, kas netieši vai tieši spēj mani ietekmēt, bet tie nekad nevarēs ietekmēt manu izvēli kā un ar ko draudzēties un veidot kontaktus, kur nu vēl likt mīlēt kādu, kas "atbilstu'' sabiedrības uzskatiem.
Sabiedrība ir plašs jēdziens, neteikšu, ka visi ir tik lieli skeptiķi pret šādām personām, protams, es melotu, ja teiktu, ka vairums vērtē šādus cilvēkus pozitīvi, vismaz Latvijā, tā nav. Citās valstīs, manuprāt, ir kaut nedaudz pozitīvāka attieksme pret šādiem cilvēkiem.
Vai kādreiz salīdzini sevi ar viņiem? Vai varbūt izjūti lepnumu par to, ka esi meitene, bet viņiem par tādiem "jāiztaisās"?
Ja runa ir par transpersonām, tad es nesalīdzinu sevi ar viņiem, es viņus pielīdzinu sev, t.i., ļauju justies ērti savā sabiedrībā, neradot izjūtas, ka es ģenētiski esmu sieviete, bet viņi vīrieši u.t.t. Neesmu lepna ne par to, ka esmu sieviete, ne par to, ka neesmu vīrietis, esmu lepna par to, kas manī ir labs. Nav jēgas šaustīt sevi, ka neesi tāds vai citāds, no tā nekas arī nemainīsies, tamdēļ pasaulē ir izgudroti kompromisi, lai spētu pielāgoties. Mani draugi - transpersonas, šeit ir runa par tiešām īstām transpersonām, neiztaisās kā sievietes, bet gan sevi izjūt kā sievieti - psiholoģiski izjūt, taču tie kas par tādām iztaisās ir fetišisti, transvestīti un tie ir pavisam kas cits. Šīs lietas nedrīkst jaukt.
Varbūt arī Tev pašai ir nosliece uz ko netradicionālu, bet nepietiek drosmes sev to atzīt?
Man nav šādu noslieču. Es pat šādas lietas neuzskatu par noslieci, bet drīzāk par cilvēka būtību. To nav iespējams ne izārstēt, ne padarīt nebijušu. Nemaz nav vajadzība ārstēt, jo tad mēs cilvēku sagrausim un padarīsim par dzīvnieku, kurš nezinās -Kā būt?- Cilvēkam ir pieradums visus pielīdzināt sev un lielākajai sabiedrības daļai un tas ir skumji. Ja to pieļauj, tad pazūd cilvēka esība, pazūd cilvēka jēga vienkārši būt tādam kāds tu esi.
Varbūt Tev ar kādu "normālo" nācies vilties, vai arī pati esi ar raksturiņu un tāpēc meklē šos "maigos un saprotošos". Varbūt Tev bail no nopietnām attiecībām, ar šiem draudzējoties jūti, ka nebūs nekādas saistības jāuzņemas. Varbūt Tu viņus pat nedaudz izmanto savā labā, spēlējot uz viņu "labestību"?
Jebkuram cilvēkam dzīvē nākas vilties kādā personā, bet tas nevar būt par iemeslu, lai Tu tā cilvēka dēļ mainītu savu būtību un meklētu kādu, kas būtu tikai kā glābējriņķis. Jā, nenoliegšu, ka esmu persona ar raksturu, kurai vienmēr ir savs viedoklis, kurš bieži vien ir savādāks nekā citiem un citiem tiek uzspiests, bet tikai ne ļaunos nolūkos. Es vienkārši tāda esmu un tas notiek nekontrolēti.
Esmu ar sarežģītu raksturu, bieži pat sevi nesaprotu, manī valda strauja emocionalitāte - vienu brīdi varu būt kā kaķēns, citu brīdi kā vulkāns, kas tūlīt uzsprāgs. Tas atstāj lielu, pat ļoti lielu ietekmi uz citu cilvēku iespaidiem par mani. Bet ne jau tamdēļ es draudzējos ar šādiem cilvēkiem, šie cilvēki vienkārši gan garīgi, gan psiholoģiski man ir tuvāki.
Ar nopietnām attiecībām man nav problēmu. Jebkura veida attiecībās/draudzībā ir jāuzņemas saistības un atbildība. Runājot par jautājumā minēto šo cilvēku izmantošanu, varu kategoriski teikt, ka nevienu ne reizi dzīvē neesmu kādu savtīgu nolūku dēļ izmantojusi. Es viņus cienu un nekādā ziņā neizmantoju, man personiski tas nav vajadzīgs.
Ko vēl Tev gribētos pateikt lasītājiem?
Varu pateikt lasītājiem, maniem draugiem, paziņām un vienkārši cilvēkiem: zinot, ka nevienam nav viegli, ka jebkurš grib būt uzklausīts, vajag tikai nedaudz pastrādāt pie sevis, saviem uzskatiem, lai pasaules apvāršņi paplašinātos. Jābūt pašam, mazāk jāklausās ko tev saka kāds, vienalga, vai tas ir tuvākais kāds radinieks vai kāds "gudrais''. Lai izdzīvotu šinī laikmetā, jābūt brīvdomātājam! Protams, viss ko saku ir tikai subjektīvi un es varu kļūdīties, bet to vai es kļūdos var zināt tikai tas, kurš ir augstāks par mani. Visa pamatā ir jābūt mīlestībai, sapratnei un vēlmei būt vienotiem!
* skapis.eu
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
