Delfi Sievietēm bildes - 6523
Foto: PantherMedia/Scanpix
Labdien!Mēs izšķīrāmies ar vīru. Mums ir deviņus gadus vecs bērns (meita), bet mans bijušais vīrs nav bērna tēvs. Īstais bērna tēvs par meitu neliekas ne zinis. Īstais tēvs un mans bijušais vīrs ir labi pazīstami, bet pēc paternitātes testa veikšanas vairs nerunā. Pēc šķiršanās mans bijušais vīrs neatteicās no īstā tēva statusa. Viņš diezgan daudz laika pavada kopā ar bērnu, un meita viņu sauc par tēti. Tā kā dzīvojam diezgan plašā draugu lokā, tad par bērna tēva jautājumu visi zina un, man šķiet, to ir uzzinājuši arī draugu bērni. Kādreiz šī ziņa nonāks ausīs arī manai meitai. Sakiet, kā rīkoties šajā situācijā un pasargāt bērnu no iespējamā trieciena?

Atbild Inita Goldšteina, Goldšteinas I. ārsta - psihoterapeita prakse

Labdien!

Diemžēl šajā situācijā nav iespējams izvairīties no trieciena, ir iespējams tikai to mazināt - iespējams Jūs to varat pateikt, kad klāt ir bijušais vīrs jeb cilvēks, kuru meita uzskata par tēti.

Būtībā jau viņš arī ir viņas tētis, jo ir uzaudzinājis un arī tagad rūpējas. No šāda viedokļa neko nevajadzētu mainīt, jo acīmredzot viņiem ir gana tuvas attiecības. Bet Jums ir jāpasaka, ka kaut kur pasaulē ir kāds cilvēks, kurš ir viņas bioloģiskais tēvs. Jo uzzināt to pa apkārtceļiem noteikti būtu vēl sāpīgāk un tas būtu vēl lielāks trieciens.

Atzīstieties, ka pieaugušie arī reizēm nerīkojas pareizi un ka Jūs sapratīsiet, ka viņa uz Jums dusmosies. Ka Jums ir ļoti žēl, bet Jūs to nedarījāt, lai viņu sāpinātu un Jūs viņu ļoti mīlat. Esiet blakus, izturiet un ticiet - ar laiku Jūsu meita Jūs sapratīs, ja Jūs tiešām būsiet mīloša mamma.

Atbild Ingrīda Cera, ārste - psihiatre, Ceras I. prakse psihiatrijā

Labdien!

No Jūsu vēstules es sapratu, ka attiecības starp pieaugušajiem cilvēkiem līdz galam nav atrisinātas arī šodien. Es domāju, ka jāsāk ar to. Deviņu gadu vecumā grūti saprast jēdzienu "īstais" tēvs bioloģiskā nozīmē. Šis skaidrojums jāatliek. Varbūt jēdzienu tēvs jāizmanto emocionālā plaksnē - tas ir cilvēks, kas rūpējas, interesējas, pavada laiku, žēlo, kad sāp, spēlējas utt.

Es uzskatu, ka, ja bērns jautās tuvākā laikā (vecumā), tad labāk, ja atbildēsiet tieši emocionālā nozīmē. Jo mierīgāk atbildēsiet, jo mierīgāk bērns to uztvers. Melot nedrīkst, bet pārlieku detalizēts stāsts bērnam nebūs saprotams, tātad nav vajadzīgs, jo izsauks trauksmi.

Atbild Dace Simsone, psihiatrs, "Neirožu klīnika", SIA

Labdien!

Situācija, protams, nav vienkārša. Tomēr bērni, atšķirībā no pieaugušā, bieži ir ar daudz veselīgāku uztveri un psihi, un spēj daudz labāk adaptēties pie sarežģītām situācijām.

Un tieši tāpēc bērnam jābūt lietas kursā par to, kas notiek, īpaši, ja apkārtējie zina vairāk, nekā mums gribētos. Ir daudz vieglāk vadīt un ietekmēt situāciju, ja iniciators sarunai būsiet Jūs pati, nevis netīšām kāds no malas to pastāstīs.

Esiet godīga pret bērnu un sevi, uzticieties viņa sapratnei un dodiet pēc tam laiku viņai, lai apziņa, prāts, emocijas apstrādā šo jauno, varbūt pārsteidzošo informāciju.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!