Džosijai Kaninghemai pusaudžu gados tika konstatēta reta slimība, kuras rezultātā neattīstījās meitenes krūtis. Ilgus gadus ciešot no mazvērtības kompleksiem un krūtīm nepalielinoties arī pēc dzemdībām, meitene sadūšojās lūgt palīdzību speciālistiem, piesakoties uz valsts apmaksātu krūšu palielināšanas operāciju. Džosijas lūgums tika izskatīts, un augstākās instances nolēma meitenei piešķirt operācijai nepieciešamo finansējumu piecu tūkstošu mārciņu apmērā.
Tomēr nu meitene, kuras krūtis no izmēra 70A palielinātas uz 80DD, savas domas ir mainījusi un, pamatojot savu lēmumu ar negaidīti aso sabiedrības reakciju un viņas publisku nosodīšanu, kā arī negatīvo publicitāti, Džosija lūdz valsts apmaksātu krūšu samazināšanas operāciju tūkstoš sešsimt mārciņu apmērā.
Papildu negācijas pret meiteni sabiedrībai licis izjust arī fakts, ka kādam netālu no Džosijas dzimtās pilsētiņas dzīvojošam divus gadus vecam zēnam atteikts lūgums apmaksāt operāciju, kas puisēnam ļautu atgūt spēju staigāt pēc bērnu celbrālās triekas pārslimošanas.
Tā rezultātā, pamatojot to ar gadījumiem, kuros cilvēki lūdz finansējumu krietni nopietnāku veselības problēmu ārstēšanai, pret Džosiju ir uzsākta kampaņa ar parakstu vākšanu, kuras mērķis ir likt meitenei atmaksāt valstij operācijai iztērēto naudu. Pati Džosija gan to atzīst par netaisnību.
"Krūšu palielināšana man bija nepieciešama psiholoģisko problēmu dēļ, tomēr, redzot, ka cilvēki mani neuztver nopietni, dēvējot vien par "meiteni, kas ielika implantus par nodokļu maksātāju naudu", vēlos atgūt savu reputāciju, krūtis samazinot.
Pašreizējais izmērs ir pārāk liels un rada neērtības, tomēr neuzskatu, ka esmu izdarījusi ko nosodāmu, jo nodokļus valstij maksāju jau kopš piecpadsmit gadu vecuma, un tā dara arī mani vecāki. Esam godīgi cilvēki un atbalstām mūsu valsts ekonomiku.
Tie, kas mani kritizē, nezina, kādām šausmām izgāju cauri pirms krūšu palielināšanas operācijas. Viņi gluži vienkārši nesaprot, ka operācijas mērķis bija nevis estētisks, bet gan manu psiholoģisko moku radīts," kādā intervijā skaidrojusi Džosija.
"Skolā tiku nemitīgi apsmieta. Vissāpīgākais pāridarījums mani piemeklēja piecpadsmit gadu vecumā, kad klasesbiedri ne tikai par mani publiski ņirgājās, bet arī uzbruka. Tā rezultātā no skolas aizgāju, uzsākot mājmācību.
Pārdzīvojumus man sagādāja arī intīma tuvība ar manu puisi, kurš ir arī mūsu bērnu tēvs. Es nespēju viņa priekšā būt kaila un vienmēr valkāju kreklu. Manu kompleksu dēļ izšķīrāmies, neraugoties uz mūsu agrākajām lieliskajām attiecībām un kopīgajiem bērniem," atklāj Džosija.
Pēc šķiršanās no savu bērnu tēva meitene iepazinās ar citu vīrieti, kurš pret meiteni izturējās vardarbīgi, Dzosiju ne tikai fiziski iespaidojot, bet arī regulāri ņirgājoties par meitenes neesošajām krūtīm un "nespēju būt pilnvērtīgai sievietei".
Pēc kārtējā vīrieša uzbrukuma, kas Džosijai par piemiņu atstājis rētu uz pleca, meitene nolēma savu dzīvi mainīt.
"Mans psiholoģiskais stāvoklis bija kritisks. Jutu, ka tas ietekmē arī manu bērnu dzīvi, jo es nespēju ar viņiem kopā iziet sabiedrībā. Doma, ka kāds redzēs manas neesošās krūtis un to, cik neglīta esmu, man radīja panikas lēkmes. Slīgu arvien dziļākā depresijā un sapratu, ka krūšu palielināšanas operācija ir vienīgais veids, kā no tās atbrīvoties, atgūstot kontroli pār savu dzīvi," skaidro Džosija.
Kad meitenes krūtis tika palielinātas, Džosija varēja realizēt arī savu sapni kļūt par modeli. Meitene ir fotografējusies arī kaila, uzsverot, ka tas ir stiprinājis viņas pašapziņu, tomēr atzīst, ka pilnībā pārliecināta par sevi vēl nejūtas.
"Manas krūtis neizskatās dabiski, tādēļ nejūtos ar tām pilnībā apmierināta. Vēlos tās nedaudz samazināt, lai, ielūkojoties spogulī, beidzot patiešām justos skaista un laimīga. Tā ir mana vienīgā vēlēšanās," emocionāli teic Džosija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
