Valsts apmaksās aukles pakalpojumus bērniem, kas neapmeklē dārziņu  (31)

Pēc pašreizējām aplēsēm, bērnam, kas neapmeklē dārziņu, aukle izmaksā ap 176-264 latiem mēnesī. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā daļu no šīs no šīs summas segs valsts un pašvaldība, bet pārējo maksās paši vecāki.

Valsts finansētā summa tiks izsniegta nevis ģimenei, kas algos aukli, bet gan iemaksāta aukles kontā kā ikmēneša maksājums. Ja mazbērnus pieskata vecmāmiņa, tad sertificējoties, šo valsts finansējuma daļu var saņemt arī vecmāmiņa, kas pilda aukles funkcijas.

Lai persona tiktu iekļauta šajā reģistrā, tai jāiegūst aukles sertifikāts, jāreģistrējas VID kā individuālajam komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam un jāizvēlas nodokļu maksāšanas likme. Aukle var reģistrēties gan kā fiziska persona, kas individuāli sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus, gan arī dibināt uzņēmumu vai biedrību un sniegt šādu pakalpojumu kā juridiska persona. Reģistrēšanās dienestā notiek bez maksas un sāksies no 1. septembra, kad šo informāciju varēs redzēt arī vecāki. Reģistrācija ir arī atļauja darbības uzsākšanai.

Valsts par sertificētas aukles pakalpojumiem maksās 100 latus, bet papildus finansējums tiks piešķirts arī no pašvaldībām, tādējādi kopējā summa par aukles pakalpojumiem būs 160 lati Rīgas plānošanas reģionā, bet pārējās Latvijas pašvaldībās līdzfinansējuma apjoms gan atkarīgs no katras konkrētās pašvaldības rocības, skaidro Labklājības ministrijas pārstāvis Maksims Ivanovs. Noteikumi paredz, ka pakalpojuma sniedzējam par šo valsts apmaksāto daļu jāsamazina sava algas daļa, ko maksā vecāki.

Primāri – bērnu drošība

Viens no galvenajiem mērķiem, veidojot aukļu reģistru, ir celt pakalpojuma drošību un kvalitāti, tāpēc auklītes tiks gan pārbaudītes, gan sertificētas. Pārbaudīs datus sodu reģistrā - vai nav atņemts aizgādnības vai aprūpes tiesības, vai nav bijuši pārkāpumi, kas saistīti ar seksuālu uzmākšanos vai jebkādu citu apdraudējumu bērniem.

Lai saņemtu sertifikātu, personai būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina prasmes sniegt pirmo palīdzību, jābūt izgājušai profesionālās pilnveides programmu bērnu aprūpes jomā vismaz 40 akadēmiskās stundas kursu veidā, kur apgūtas bērnu vecumposmu īpatnības, meditācija, bērnu drošības jautājumi. Ja ir pedagoģiskā izglītība, tad šādi kursi nav nepieciešami. Ja aukle ir gatava pieskatīt bērnu ar īpašājām vajadzībām, nepieciesams iziet arī apmācību šādu bērnu kopšanā. Apmācību organizē, piemēram, biedrība "Apeirons".

Auklei jāsertificējas

Aplēses, cik maksās sertifikāta iegūšana auklei, atšķiras. "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Andriāna Kauliņa gan rēķina, ka aukles reģistrācijas izmaksas būs ap 400 latiem, ieskaitot avansa maksājumus VID. Reģistrācijas varianti ir vairāki – patentmaksājums, kas ir viena summa ik mēnesi; fiksētā nodokļa maksāšana 5% apmērā bez sociālajām garantijām; mikronodoklis 9% apmērā, kas nozīmē arī sociālo apdrošināšanu. Pirmās palīdzības kursi – 20 lati, sanitārā grāmatiņas iegūšana pie ģimenes ārsta – 20 lati, veselības pārbaudies izmaksas un kursu izmaksas nozīmē vēl papildus izdevumus. Labklājības ministrijas pārstāvis Ivanovs gan uzskata, ka šie aprēķini ir pārspīlēti, jo, piemēram, auklīte, kurai ir autovadītāja tiesības, pirmās palīdzības kursus jau būs apguvusi iepriekš un vēlreiz tie jāapmeklē nebūs.

Pašlaik ir noteikts pārejas periods – no 1. septembra auklītes var reģistrēties un sākt piedāvāt pakalpojumus, paralēli mācoties un kārtojot dokumentus sertifikācijai. Tas jāpaspēj izdarīt līdz 2014. gada 1. februārim, kad arī jābūt iesniegtiem visiem dokumentiem. Ja līdz šim laikam nenokārto, tad sertifikātu var anulēt.

Auklīšu apmācība

RPIVA lektore Rasma Purmale "Latvijas radio 1" radījumā "Ģimenes studija" pauž viedokli, ka 40 akadēmiskās mācību stundas ir pārāk maz, lai aukle apgūtu visu zināšanu kopumu par bērnu vecumposmu īpatnībām un audzināšanas jautājumiem. Tam būtu nepieciešamas vismaz 160 h, jo auklei jāspēj attīstīt bērnu intelektuāli un sociāli, nevis tikai fiziski aprūpēt.

Pašlaik tematiskus kursus piedāvā gan Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā krusta koledža, gan Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības augstskola, modulāro apmācību organizē arī NVA. IKVD dienestā gan pašlaik nav licencēta neviena profesionālās pilnveides izglītības programma bērnu aprūpes jomā. Bet tieši šā iemesla dēļ ir noteikts pārejas periods - auklēm kursi ir jāiziet līdz janvāra beigām, citādi pēc tam aukle vairs nesaņems valsts līdzfinansējumu.

Pilns iestāžu saraksts - pēc 1. septembra

Pakalpojuma kvalitāti uzraudzīs pašvaldība, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, PVD un citas kontrolējošās iestādes. Auklītei jāiegūst sanitārā grāmatiņa, ja mazuli pieskata ārpus viņa dzīvesvietas ilgāk kā četras stundas diennaktī, bet ja bērnu arī barots ārpus viņa dzīvesvietas, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai.

Valsts noteikumi paredz, ka ja aukle sniedz pilna laika pakalpojumu bērna vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, tad viņas pienākums ir arī sniegt atbalstu pirmsskolas izglītības programmas apgūšanai ģimenē, pašvaldības konsultatīvajā centrā vai pirmsskolas iestādēs saņemot metodisko palīdzību. Tas gan nenozīmē, ka auklei pilnībā jāīsteno bērnudārza programma, bet daļēji auklei šajā procesā ir jāiesaistās.