Jūtas Universitātes veiktajā pētījumā piedalījās 1000 dalībnieku vecumā no 7 līdz 29 gadiem, un tajā, veicot smadzeņu skanēšanu, netika atklāti nekādi pamatoti pierādījumi, kas cilvēkus ļautu iedalīt, balstoties labās vai kreisās smadzeņu puslodes aktivitātē, informē speciālisti.
Šis apgalvojums ir pretrunā arī valdošo uzskatu, ka cilvēki vairāk izmanto tikai vienu smadzeņu puslodi un ka tā ietekmē arī personību, piemēram, "kreisi orientētie" koncentrējas uz detaļām un ir ar spēcīgāku loģisko domāšanu, savukārt "labinieki" ir radoši un izdomas bagāti.
"Protams, atsevišķas smadzeņu funkcijas aktīvāk notiek vienā vai otrā smadzeņu puslodē, tomēr visiem cilvēkiem tās ir attīstītas aptuveni vienādā līmenī, jo notiekošie procesi veidojas pēc tīkla principa.
Tādējādi arī var secināt, ka cilvēka personība un tās iezīmes neveidojas, balstoties viņa smadzeņu attīstības specifikā, bet gan citu, vēl neizpētītu, iemeslu dēļ," secinājuši pētījuma vadītāji.