Foto: PantherMedia/Scanpix
Kamēr dažās skolās bērnu vecākiem nebūs jāiegādājas pat zīmuļi un papīrs, tikmēr citās grāmatas pirkt neliek, bet aicina "samesties" jauna projektora iegādei, ar kura palīdzību uz skolas sienas tiks projicēta vienīgā iegādātā mācību burtnīca; vēl citā skolā par mācību līdzekļu iegādi runāts netiek, toties vecāki gādā par klases remontu un jaunām mēbelēm, piektdien raksta laikraksts "Sestdiena".

Ne vienmēr vecākiem un skolotājiem ir skaidrs, kā tiks risināts jautājums par mācību līdzekļu nodrošināšanai. Pirmo skolas dienu neziņā gaida gan skolotāji, gan skolas, gan paši vecāki.

Tad kas ir jāpērk?

Pēc Tiesībsarga iniciatīvas 7. augustā spēkā stājušies grozījumi Izglītības likumā nosaka, ka, sākot ar šā gada 1. septembri, skolām mācību līdzekļi ir jānodrošina par valsts un pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem, vairs neprasot tos iegādāties vecākiem. Likuma izpratnē vecākiem vairs nebūtu jāatver savi maki, lai bērniem sagādātu grāmatas un darba burtnīcas, papildu uzziņu literatūru, digitālos mācību līdzekļus. Arī skolēna dienasgrāmata un mājturības nodarbībās nepieciešami pārtikas produkti jāiegādājas skolai, raksta "Neatkarīgā".

Uz vecāku pleciem likums atstājis individuālo mācību līdzekļu sagādāšanu, ar ko ir jāsaprot kancelejas piederumi, ikdienas apģērbs un apavi, kā arī atsevišķu priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamās drēbes, higiēnas piederumi un materiāli, no kuriem skolēns rada kādu priekšmetu vai produktu paša vajadzībām. Visas minētās lietas vecākiem jānodrošina "savu materiālo iespēju robežās".

Tiesībsargs gatavs tiesāties

Ir skolas, kas ir izsniegušas sarakstus ar lietām, kas jāpērk vecākiem, piemetinot tādu daudznozīmīgu frāzi kā "būsim priecīgi, ja nopirksiet" vai piebildi "lūgums iegādāties individuālai lietošanai". Šāds formulējums neuzliek vecākiem par pienākumu pirkt uzskaitītās darba burtnīcas vai grāmatas. Savukārt, ja saraktā pavīd teksts "Vecākiem jāpērk", Tiesībsarga birojs ir gatavs pat tiesāties, jo šāda skolas rīcība mudinot vecākus mācību līdzekļus pirkt pašiem. Tiesībsarga birojā solīts izskatīt katru iesniegto sūdzību individuāli, panākot naudas līdzekļu atmaksu. Šādā gadījumā svarīgs ir formulējums: ja vecāki pirkuši mācību līdzekļus pēc skolas izsniegta saraksta, kurā skaidri norādīts, kas jānopērk un ir čeks, kurā uzskaitīt nopirktie mācību līdzekļu, grāmatu, darba burtnīcu nosaukumi, tad ar šādiem pierādījumiem var vērsties ombuda birojā.

Aptaujājot vecākus, vairums nemaz nejūtas tik kareivīgi noskaņoti un labprāt iespēju robežās atbalstītu gan skolas, kas nespēj pilnībā iegādāties visu, kas skolēniem nepieciešams, gan paši savus bērnus – ja nu gadījumā izrādīsies, ka blakussēdētājam darba burtnīca ir iegādāta, bet paša bērns ir spiests strādāt ar ne pārāk kvalitatīvām lapu kopijām.

Kāda 4. klases skolnieka mamma pašlaik nav iegādājusies neko, gaida pirmo skolas dienu. Viņa gan pieļauj, ka citi vecāki darba burtnīcas ir nopirkuši. "Vispār nestādos priekšā, kā skola ir iedomājusies situāciju, kad dažiem būs darba burtnīcas, bet citiem ne. Vai viņi norakstīs uzdevumus parastajā? Bet vai stundas plānojumā tiem bērniem ir paredzēts ilgāks laiks uzdevuma izpildīšanai?" sieviete prāto. Trīs skolnieku mamma Ilze pašlaik arī nav pirkusi neko, bet ir pārliecināta, ka skolas spiedīs uz vecāku jūtām un liks saprast, ka bez burtnīcām mācīties būs grūti.

Ir skolas, kuras vecākiem šogad neprasa iegādāties pat rakstāmos. Ciblas vidusskola saviem skolniekiem šogad sola nodrošināt zīmēšanas papīrus un pildspalvas, stāsta skolas direktore Marija Kārkla. Savukārt tajos priekšmetos, kur skolēniem uzdevumi lielākoties jāpilda mājās, Ciblas vidusskola darba burtnīcu interpretē kā individuālo mācību līdzekli, tādēļ to lūgs iegādāties vecākiem. Tiesībsargs šādu likuma interpretāciju uzskata par prettiesisku

Nav skaidrības arī par autortiesībām

Skaidrība par mācību līdzekļiem, visticamāk, ir gaidāma septembra pirmajās nedēļās, kad pašvaldību izglītības pārvaldes būs apzinājušas skolu papildu vajadzības un to rīcībā būs viss plānotais finansējums, prognozē Latvijas Pašvaldība savienības Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēde Ligita Gintere. "Nebūtu korekti, ja vecākiem lūgtu iegādāties darba burtnīcas, ja tagad ir skaidri noteikts, ka tas jādara skolai," viņa norāda. Kopēt darba lapas no vienas vienīgās darba burtnīcas, kas būs klases rīcībā, varētu būt autortiesību pārkāpums un kopēšana jau arī ir maksā naudu...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!