Foto: PantherMedia/Scanpix
Bērna augšana ir viens no veselīgas attīstības rādītājiem, tomēr šis dabiskais process lielai daļai mazuļu - 10-20%, bet pēc citiem avotiem pat līdz par 40% saistās ar sāpīgām sajūtām, ko ārsti sauc arī par augšanas sāpju sindromu. Tās izpaužas kā velkošas vai pulsējošas sāpes kājās. Galvenokārt tās skar bērnus vecumā no 3 līdz 12 gadiem, īpaši saasinoties 5-6 gadu vecumā un pastiprinoties tīņu gados. Vienlīdz plaši tas skar gan zēnus, gan meitenes.

Augšanas sāpes ir ne-iekaisīgas muskuļu un skeleta sāpes. Interesantu saistību atklājuši amerikāņu bērnu reimatologi – nedaudz biežāk augšanas sāpes piedzīvo bērni, kas aug ģimenēs ar paaugstinātu stresa līmeni.  

Agrāk bija viedoklis, ka sūdzības par sāpēm kājās bērniem ir kaut kas līdzīgs pieaugušo hipohondrijai, jeb iedomātajām slimībām.  Ārsti un biologi uzskatīja, ka augšana ir nepārtraukts process.  Taču amerikāņu ārste Mišela Lempla no Emorija Džoridžijas universitātes atklāja, ka bērni aug lēcienveidīgi. Pie tam kauli un skelets straujāk aug tieši miera periodā, kad bērns guļ.

Dienas laika, bērnam stāvot un kustoties, ķermeņa smagums spiež uz  skrimšļu plātnītēm, kas faktiski ir kaulu augšanas josla un tas aptur augšanu. Fizioloģiskā sāpju izcelsme saistīta ar cilvēka parasimpātisko nervu sistēmu, kas regulē iekšējo orgānu darbību, un tās radītajiem impulsiem, kas var izpausties arī, piemēram, kā sāpes ceļu apvidū. 

Pazīmes, kas liecina, ka tas ir augšanas sāpju sindroms: 

•    Sāpes galvenokārt parādās kājās (stilbos, ceļgalā un augšstilba mugurpusē) un parasti ir abpusējas. Biežāk tās lokalizējas muskuļos, īpaši augšstilbos  un ikros.
•    Augšanas sāpes biežāk skar  lokanus bērnus, jo viņiem saites, kas savieno locītavas, ir elastīgākas, tāpēc jutīgākas pret fizisko slodzi. 
•    Sāpes sākas dienas otrajā pusē, vakarā vai naktī pēc fiziski aktīvi pavadītas dienas, bet no rīta tās ir pārgājušas, bērna kustības nav traucētas, viņš jūtas labi un nav nepatīkamu sajūtu. Var traucēt iemigt.
•    Parasti tās neatkārtojas vairākas dienas pēc kārtas un nesaglabājas ilgstošus periodus. 
•    Augšanas sāpes remdē viegla masāža, pieskārieni rada labsajūtu.  Var izmantot gan masāža eļļu, gan arnikas eļļu, kas dod arī sildošu efektu.

 Stiprāku sāpju gadījumā ģimenes ārste Baiba Būčiņa pieļauj izmantot arī sildošos pretiekaisuma gēlu Fastumgels vai Capsicam, vai arī pirms miega iedot bērnam paredzētā devā Ibumetīnu.  Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst dot aspirīnu, jo tas var izraisīt dzīvību apdraudošu stāvokli jeb Reja sindromu. 


Varbūt kaut kas nopietnāks?

Ja bez muskuļu sāpēm ir novērojamas vēl kādas citas pazīmes - uztūkušas, apsārtušas locītavas, drudzis, izsitumi, apetītes pavājināšanās, nogurums, vājums vai sāpes ir tik spēcīgas, kā nākas klibot, tad tās vis nebūs augšanas izraisītas muskuļu sāpes, ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties.
Vēl viens sāpju iemelsts ir labdabīgs hipermobilitātes sindroms, kad sāpes jūtamas ekstremitātēs, kas rodas sakarā ar paaugstinātu locītavu kustīgumu (kustību apjomu). Arī tā nav slimība, ja bērns ir fiziski ļoti aktīvs, nodarbojas ar vingrošanu un citiem aktīviem sporta veidiem, kas vienveidīgi noslogo vienus un tos pašus muskuļus un locūtavas.

Sāpes var veicināt arī hipermobilitāte, tad sāp  locītavas sāp dienas beigās vai naktī, lokalicējas ceļgalos, pēdās, potītēs.
Ja bērns nodarbojas ar noteiktu sporta veidu, pārslogotās locītavas nostiprina ar elastīgām saitēm.


Dažkārt sāpes locītavās un muskuļos var izrakstīt D vitamīna un kalcija trūkums, tāpēc profilaktiski šo vitamīnu un minerālvielu var dot arī tiem bērniem, kas ar augšanas sāpju sindromu nesaskaras.

Augšanas sāpēm palīdz:

  • Masāža
  • Viegla pastiepšana
  • Sildošs apsējs vai viegli sildoša ziede
  • Smagākos gadījumos ibuprofēns (bet ne aspirīns bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, kas ir bīstami). 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!