Diāna, Jūsu bērni ir dzimuši 10 gadu laikā no 1984.–1994.gadam, tagad viņi visi jau ir pilngadīgi un uzsākuši patstāvīgas dzīves. Vai jums ar vīru ir sācies otrais medusmēnesis?
Jā! Vīrs mani no rītiem ved uz darbu, pa dienu reizēm satiekamies un aizejam pusdienās. Sanāk, ka šo trīsdesmit gadu laikā mēs esam tik maz bijuši divatā, ka tagad tā mums šķiet liela vērtība. Viens dzīves posms ir noslēdzies un interesanti, ka man sāk atgriezties jaunības domāšana. Nopirku makšķeri, meklēju, kur var ar zirgiem jāt, atkal izvilku gleznošanas papīru. Pēc tā var spriest, ka ir parādījies laiks arī sev. Piemēram, jaunībā man ļoti gribējās iemācīties braukt ar moci, un tagad es saviem dēliem stāstu šīs cerības, bet viņi saka – mammīt, mīļā, iemācies sākumā ar riteni braukt! Tas ir interesanti, ka viņi sāk par mani uztraukties, nevis es par viņiem. Lomas mainās.