Foto: PantherMedia/Scanpix
Diskusijas par skolas formas izskatu ir nebeidzams temats dažādās pasaules malās. Sevisķi šajā seksualizētajā laikmetā, ja runa ir par vecāko klašu skolēniem. "Manas meitas skolā ir jauns dreskods - nekādu apskatei izliktu vēderu un nekādu krūšu. Interesanti, ka tas attiecas tikai uz meitenēm, ne zēniem," stāsta Nensija L. Koena, "The Guardian" žurnāliste.

"Nesen meitas vidusskolas direktors vecākiem izsūtījis e-pasta ziņojumus, ka "bērniem" nav atļauts izrādīt vēderus un krūtis," skaidro Nensija. Tomēr, žurnālistesprāt, vēstījumā kaut kas pietrūcis - nebija ne miņas par ierobežojumiem attiecībā uz vīriešu dzimuma ķermeņa daļām.

Lai novērstu etniskas un ekonomiskas atšķirības skolēnu vidū, vidusskola Losandželosā pieņēmusi seksuālo dubultstandartu kā oficiālo skolas politiku. Vairāk nekā 1 500 meitenēm vecumā no 14 līdz 18 gadiem tika teikts, ka viņu sieviešu augumiem ir jabūt noslēptiem.

"Šis direktora e-pasts lika man padomāt," stāsta Nensija. "Vai tiešām meitenes ir gaidītas atpakaļ skolā, ja viņu vecāki saņem šādus ziņojumus? Prātoju, vai vispār ir iespējams izgudrot nediskriminējošu, neitrālu dreskodu atbilstoši dzimumam? Atskatoties vēsturē, meiteņu garderobe ir bijusi cieši saistīta ar to, ko viņām dzīvē ir atļauts sasniegt. Bet vai tas viss sen nav mainījies?

Acīmredzot, es nebiju vienīgā no vecākiem, kas skolas jauno diskriminējošo likumu nesaprata, jo drīz vien daži vecāki vēlējās uzzināt precīzāku izskaidrojumu šim likumam. Turklāt viņi vēlējās papildināt likumu par ģērbšanās ierobežojumiem arī attiecībā uz zēniem, sakot, ka, piemēram, bokseršortiem nebūtu jābūt redzamiem."

Tomēr par spīti tam, skolas vadība veikusi pārbaudes, lai nepieļautu likuma neievērošanu un rūpīgi uzmanīja, lai skolā bērni būtu atbilstoši ģērbušies.

"Protams, daži jaunieši pārkāpj robežu, kā jau vienmēr. Tomēr tas nekad nav bijis nekas perverss un apkaunojošs, kā varētu šķist pēc šī skolas vadības ziņojuma," saka Nensija.

"Kā pusaudzes māte varu teikt, ka ne vienmēr man iet pie sirds mūsdienu jauniešu mode, tomēr uzskatu, ka skolas uzdevums ir attīstīt un pilveidot jauniešu prātus, ne garderobes. Tas lai paliek pašu jauniešu un viņu vecāku ziņā. Šī situācija lieliski parāda, ka galvenā problēma ir ne tajā, kā jaunieši ģērbjas, bet - kā tos redz paši pieaugušie. Šādu likumu pieņemšana meitenēm rada sajūtu, ka viņas sabiedrībā ir nevienlīdzīgas un neievērotas. Kamēr mūsu sabiedrībā nebūs dzimumu vienlīdzības, tikmēr skolas dreskodi nekad nebūs taisnīgi. Vienīgais risinājums ir atcelt tos," uzskata žurnāliste un meitas māte Nensija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!