Bērns, kas audzis ģimenē kā vienīgais, ir pieradis pie savas kārtības. Ar nākamā bērna ienākšanu ģimenē šī kārtība sabrūk – viņa vietu un vecāku uzmanību pārņem jaunākā māsa vai brālis.
Ja ģimenē nākamais bērns ienāk, pirms pirmdzimtais sasniedzis 5 gadu vecumu, tad lielākajam bērnam ir šoks. Jo lielāks ir bērns, jo mazāka trauma ir par jauna ģimenes locekļa ienākšanu ģimenē. Bērnam ir vieglāk pārdzīvot, ja nākamais bērns ir pretējā dzimuma, jo tad ir mazāka vēlme sacensties.
Bet greizsirdība visbiežāk būs gandrīz jebkurā gadījumā, jo būs jākonkurē par vecāku uzmanību. Atkarībā no bērna temperamenta un rakstura, viņš var izvēlēties gan slēptas agresijas metodes – neklausīt vecākus, rīkot histērijas, regresēt uzvedībā un atdarināt mazākā bērna uzvedību, vai pat sākt čurāt gultā. Šīs visas izpausmes ir normālas un vecākiem par to nav jāsāk uztraukties.
Turklāt greizsirdīgs var būt gan lielais bērns, kas zaudējis Vienīgā pozīciju, gan mazais bērns, kas gribot sacensties ar lielā brāli vai māsu, nespēj turēt līdzi un kļūst dusmīgs.
Gatavojiet bērnu jaunā ģimenes locekļa atnākšanai:
- Uz ielas vai ciemos pievērsiet bērna uzmanību zīdaiņiem, stāstiet, ka drīz arī jūsu mājās būs tāds mazulis;
- Kopā ar bērnu pārskatiet fotogrāfijas un videofilmas, kurās bērns redzams pavisam maziņš. Stāstiet, kā bērns pamazām iemācījās staigāt un runāt un ka tagad viņam būs lieliska iespēja palīdzēt iemācīties brālītim vai māsiņai;
- Paņemiet bērnu līdzi uz USG, parādiet, kā aug mazulis, un stāstiet, ka arī viņš tā reiz izaudzis;
- Ja vecāki nolēmuši bērnu pārcelt uz citu istabu vai jaunā gultā vai sūtīt bērnudārzā, tas jādara vairākus mēnešus pirms vai pēc jaunākā bērna piedzimšanas.
- Pēc iespējas saglabājiet bērna ierastos rituālus: vakara pasaciņa, ģimenes pastaiga brīvdienā u.tml.
- Atvēliet pēc iespējas vairāk laika nodarbēm ar katru bērnu atsevišķi. Nevajag provocēt greizsirdību, kas var pāraugt pat naidā, sakot, ka nevarat vecākajam kaut ko nopirkt, jo mazā brāļa vai māsas vajadzībām nepieciešams daudz naudas.
- Stāstiet vecākajam bērnam par mīlestību pret viņu. Sakiet, ka tā pēc mazuļa piedzimšanas nav samazinājusies. Bērns, iespējams, uzskata, ka var mīlēt tikai vienu vai esošā mīlestība ir jādala uz diviem.
- Bērni ir ļoti jūtīgi pret žestu un pieskārienu valodu, tāpēc pievērsiet uzmanību šim saskarsmes veidam – noglāstiet bērnam galvu, apkampiet viņu, sabužiniet matus. Ar savu uzvedību bērns tikai vaicā, vai jūs viņu mīlat vēl joprojām tikpat stipri.
- Rotaļlietas – kopīgas vai katram savas? Daļai rotaļlietu jābūt kopīgām, dažām – personīgām. Bērns var palūgt otra rotaļlietu un tās vietā uz laiku piedāvāt savu. Ja bērni strīdas kādas mantas dēļ, to labāk uz laiku noņemt nost vispār un atdot tad, kad abi bērni prot sadarboties.
Milzīga nozīme attiecību noregulēšanā ir tieši vecākiem. Ir dažas tipiskākās uzvedības kļūdas, no kurā, izvairoties, var mīkstināt arī abu bērnu attiecības.
Bet tu taču pats gribēji brālīti!
Bērnam vairākus mēnešus nākas dzirdēt: "Tu vēlējies brālīti, nu tev būs brālītis, ar ko spēlēties." Kad mazulis ierodas mājās, bērns redz, ka vecāki ir melojuši – ar brālīti vēl ilgi nevarēs pa īstam rotaļāties. Un kam ir šis brālītis? Ne jau vecākajam bērnam. Izrādās, ka visa ģimenes un arī ciemiņu uzmanība tiek veltīta mazajam jaunpienācējam un vecākais bērns netiek pat pamanīts. Kad mazais guļ, nedrīkst skaļi klaigāt, skraidīt. Tā ir vilšanās, jo iesākumā vecāki solīja ko pavisam citu.
Kāds tu nepaklausīgs! Māsiņa noteiktu būs paklausīgāka!
Māmiņa gaidībās, vēloties nomierināt bērnu, var pateikt: "Kāds tu esi nepaklausīgs! Lūk, piedzims brālītis, viņš gan tāds nebūs, viņš klausīs māmiņu!" Bērns dzird, ka māmiņa jau tagad vairāk mīl to, kurš piedzims.
Tu tagad esi liels, tev jāpalīdz!
Vecākajam bērnam piešķir lomu "pieaugušais", izvirza paaugstinātas prasības pret bērnu tikai tāpēc, ka viņš ir vecākais. Daži vecāki cenšas padarīt bērnu par aukli, un tas var novest ne tikai pie greizsirdības, bet pat pie agresīvām naida izpausmēm. Nevajag atņemt bērnam bērnību. Bērnībai jāsaistās ar rotaļām, nevis tikai ar brāļa netīrajām autiņbiksītēm un mazuļa auklēšanu. Aiciniet bērnu palīdzēt apkopt mazuli, doties pastaigā, iemācīt runāt un spēlēties, nevis lieciet ko darīt savā vietā. Sakiet bērnam, ka māsiņa tā uzsmaida tikai viņam, ka viņš vislabāk viņu prot sasmīdināt. Ja bērnam patīk justies gandrīz pieaugušam, izvirziet vecāko līdera pozīcijās, sakiet, ka viņš ir gudrs, bet mazais vēl nesaprot, ka viņš prot, bet mazais vēl nē. Tad vecākais bērns leposies, ka ir lielāks, citādāk vecākais bērns parasti izjūt tikai sava stāvokļa mīnusus, nevis plusus.
Kurš vecāks, tas vainīgs?
Paskaties, cik tava māsa ir kārtīga!
Veicina konkurenci, izsakot salīdzinājumus. Pat tādas vienkāršas frāzes kā "kāpēc nevari būt tāda kā tava māsa, kas aiz sevis visu sakārto un labi mācās?" var aizskart bērna jūtas. Bērns dzird ne jau to, ka viņam aiz sevis jāsavāc un labi jāmācās, bet gan to, ka viņu mīl mazāk nekā māsu.
Bērnu var salīdzināt tikai ar viņa paša sasniegumiem, piemēram, "šodien tev tas izdevās daudz labāk" vai "šodien tev nepaveicās, bet rīt noteikti būs tikpat labi kā vakar vai vēl labāk". Attīstiet katra bērna individuālās īpašības un talantus.
Tu nedrīksti būt dusmīgs!
Ļaujiet vecākajam bērnam izpaust savas negatīvās jūtas un palīdzēt tās nosaukt vārdā: "Redzu, ka esi dusmīgs vai bēdīgs. Aprunāsimies, kāpēc tu tā jūties." Tādējādi jūs parādiet, ka saprotat un neatgrūžat viņu pārdzīvojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!