Gunta Ancāne: 'Esam atbildīgi, lai mūsu ģimenēs augtu izcilības!'  (6)

Atklājot  Emocionālās veselības nedēļu "Veselīgas attiecības ģimenē - vesels bērns",  Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, ārste psihoterapeite Gunta Ancāne norādīja, ka ģimene, kas ir drošākā vieta bērnam, un mamma un tētis, kas ir mīļākie cilvēki pasaulē, var gan bērnu celt, gan vissmagāk un pat visļaunāk ievainot. Visdrīzāk, pat paši to nenojaušot, jo mīl jau visi, tikai – kā?

Speciālisti atzīst, ka Latvijā jaunie vecāki ir pārāk maz informēti par to, ko īsti nozīmē vardarbība ģimenē. Jaunajām ģimenēm nav pieejama bezmaksas informācija, kursi, izglītojoši semināri par to, kā veidot attiecības ģimenē un kā audzināt bērnus, skolās netiek mācīts kā iepazīst sevi, kā atpazīst emocijas un ko nozīmē emocionālā inteliģence. Pašreizējie 20 – 30 gadus vecie topošie un esošie vecāki, izauguši ar pērieniem un dunkām, tāpat audzina savus bērnus.

Emocionāla vardarbība nav tikai pēršana ar siksnu, bet arī iepļaukāšana, kliegšana, nerunāšana un klusējoša ignorēšana, emocionāla pazemošana un arī pēdējā laika sociāli akceptētā pāraprūpe. Bērns tik ļoti aprūpēts, pieskatīts un čubināts, ka tas jau sāk kaitēt viņam, bet sabiedrībā šādas mammas tiek uzskatītas par paraugmātēm.

Ikdienā bieži lietotas frāzes , kas nereti izskan teju automātiski, modina bērnā neveselīgas, destruktīvas emocijas. Piemēram, daktere Ancāne min:

Mēs esam atbildīgi par to, lai ģimenēs augtu izcilības, tāpēc mēģiniet saprast, kā jūtas jūsu bērns, ko viņam patiesībā vajag, aicina ārste. 

Turklāt kā liecina pieredze, disfunkcionālas ģimenes ir ne tikai tās, kurās ir alkoholisma problēma, tikai viens no vecākiem audzina bērnus un cīnās ar trūkumu, vai kāds no vecākiem ir ieslodzījumā, bet arī ļoti turīgās ģimenes, kurās vecākiem nav laika saviem bērniem – bērns tiek nogādāts bērnudārzā pašā rīta agrumā un izņemt no grupiņas pēdējā brīdī. 

Gunta Ancāne uzsver, ka tikai laimīgā ģimenē, kurā realizējušies un laimīgi ir paši vecāki, var izaugt arī laimīgs bērns. "Diemžēl bieži nākas secināt, ka ģimenē ir ne tikai 9 gadus vecs skolnieks, bet arī psiholoģiski neizaudzis, 9 gadu vecumā iestrēdzis, edipālu problēmu nomākts tēvs, kas apvainojas un nav gatavs sadarbībai ar bērnu. Arī ilgstošs viena vai abu vecāku sarūgtinājums, nomāktība, trauksmainība, bažas, aizvainojums ir ļoti nomācošs bērnam. Tādās attiecībās augot, viņš neiemācīsies būt laimīgs. Atkarībā no bērna temperamenta, viņš vai nu kļūst nomākts un bez iniciatīvas, vai arī iekšējā agresija, kas krājas mājās, izpaužas skolās, kur sastopamies ar nākamo problēmu – agresīviem skolas bērniem".

Vēl šonedēļ visi interesenti bez maksas var apmeklēt lekcijas RSU Psihosomatikas klīnikā.