Rudens kross skolēnam – vai tiešām tik grūti?  (26)

"Pieļauju, ka rudens krosa iekļaušana skolas sporta nodarbību normatīvos sākotnēji bijusi ar ļoti labu domu, proti, bērni, kuri vasarā regulāri kustējušies vai aktīvi pavadījuši laiku, ir sagatavojušies arī noskriet tos pāris kilometrus, atsākoties skolai. Diemžēl, mūsdienu ritms ir mainījis skolas vecuma bērnu dzīvesveidu diezgan krasi, jo tie, kuri ar sportu nenodarbojas papildus tam, kas tiek prasīts skolā, ir pasīvi un brīvo laiku pavada pārsvarā nekustīgi," konstatē S.Rozenštoka. Kā vēl vienu mīnusu pieredzējusī speciāliste min, ka sporta stundās tiek veltīts salīdzinoši maz laiks, lai bērnam iemācītu elementāras lietas, piemēram, kā pareizi skriet – kur likt rokas un kājas, turēt plecus, pārnest svaru, pareizi elpot, kādu tempu izvēlēties, atbilstoši distances garumam utt.

Tests pirms nopietnākas sportošanas

"Manā praksē ir vairāki gadījumi, kad vecāki vasaras sākumā atved pie mums uz "Sporta laboratoriju" apaļīgākus vai ne tik sportiskus bērnus ar mērķi notestēt viņu fizisko sagatavotību, lai vasaras laikā bērns regulāru treniņu laikā uzlabotu savu fizisko formu," pieredzē dalās S.Rozenštoka. Ierodoties "Sporta laboratorijā", apmeklētāju sagaida jautājumi par bērna veselību un sportošanas ieradumiem. Tad seko kompleksais slodzes tests, kura laikā nepārtraukti tiek vērtēts gan asinspiediens, gan kardiogramma un elpošanas rādītāji, kā arī kopējā adaptācija slodzei un atjaunošanās periods. Rezultātā tiek iegūti dati par skolnieka fizisko sagatavotību – kādas intensitātes slodzes tam piemērotas, ko vēlams mainīt pašreizējā treniņu procesā, lai uzlabotu fizisko formu un pats galvenais – ieteikumi, lai sportošana būtu veselīga.

Skolēniem, kas vasaru pavadījuši laiski gozējoties saulītē, ārste iesaka izmantot lietderīgi to laiku, kas pašlaik atlicis un kaut nedaudz sagatavot organismu paredzētajam skrējienam. Vēlams, lai sagatavošanās skrējieni notiktu pa tādu segumu, kā plānots kross, lai pieradinātu pēdas, un sacensību laikā nerautu tās krampī, nesāktu sāpēt.

Vajadzīga vecāku palīdzība

Jaunākajiem rudens krosa dalībniekiem bez vecāku līdzdalības sagatavošanās procesā neiztikt. Vecāko klašu skolēni daudzmaz adekvāti spēj paši novērtēt savas fizisko spēju robežas, tomēr sākumskolas skolēniem visvairāk var palīdzēt vecāki, kuri dodas šajos sagatavošanās skrējienos līdzi, pielāgojoties jaunās atvases skriešanas tempam un ik pa laikam apjautājoties, kā bērns jūtas. Tomēr, pats galvenais vecāku uzdevums ir iedrošināt, ka ne vienmēr aizskriešana visiem pa priekšu startā ir lielākais sasniegums. "Krosa distance, atbilstoši katrai vecuma grupai, ir pietiekami gara – ja skolēns iesākt to vienmērīgā tempā un skrējiena vidusdaļā jūt, ka spēki vēl atlikuši gana – tad var kāpināt tempu, lai finišu sasniegtu labāko starpā. Tieši ticība savām spējām un apziņa, ka tas ir labākais, ko skolēns var paveikt, sniedzot gandarījumu, ir vecāku audzināšanas uzdevums," padomos dalās S.Rozenštoka.

Uz sportu ikdienas apģērbā neiet!

Svarīgs ir arī apģērbs. Ārste norāda, ka svarīgi, lai skolēns vispār ierodas uz sacensībām sporta tērpā. Arvien biežāk vērojama tendence, ka skolēni uz sporta stundām ierodas parastā ikdienas apģērbā. Svarīgs elements sporta apģērbā ir zeķes, kuras neberž kājas. Kājās noteikti velkami skriešanas apavi, kas pasargās pēdas un potītes no dažādām mikrotraumām.
Nobeigumā S.Rozenštoka, kas ir vairāku Latvijas nacionālu izlašu sporta ārste, vēl min, ka viņasprāt papildus 2-3 stundas nedēļā, pavadot dažādās sporta nodarbībās, būtu vitāla nepieciešamība jebkuram pusaudzim, sākot no 12 gadu vecuma.