"Pieļauju, ka rudens krosa iekļaušana skolas sporta nodarbību normatīvos sākotnēji bijusi ar ļoti labu domu, proti, bērni, kuri vasarā regulāri kustējušies vai aktīvi pavadījuši laiku, ir sagatavojušies arī noskriet tos pāris kilometrus, atsākoties skolai. Diemžēl, mūsdienu ritms ir mainījis skolas vecuma bērnu dzīvesveidu diezgan krasi, jo tie, kuri ar sportu nenodarbojas papildus tam, kas tiek prasīts skolā, ir pasīvi un brīvo laiku pavada pārsvarā nekustīgi," konstatē S.Rozenštoka. Kā vēl vienu mīnusu pieredzējusī speciāliste min, ka sporta stundās tiek veltīts salīdzinoši maz laiks, lai bērnam iemācītu elementāras lietas, piemēram, kā pareizi skriet – kur likt rokas un kājas, turēt plecus, pārnest svaru, pareizi elpot, kādu tempu izvēlēties, atbilstoši distances garumam utt.
Tests pirms nopietnākas sportošanas
"Manā praksē ir vairāki gadījumi, kad vecāki vasaras sākumā atved pie mums uz "Sporta laboratoriju" apaļīgākus vai ne tik sportiskus bērnus ar mērķi notestēt viņu fizisko sagatavotību, lai vasaras laikā bērns regulāru treniņu laikā uzlabotu savu fizisko formu," pieredzē dalās S.Rozenštoka. Ierodoties "Sporta laboratorijā", apmeklētāju sagaida jautājumi par bērna veselību un sportošanas ieradumiem. Tad seko kompleksais slodzes tests, kura laikā nepārtraukti tiek vērtēts gan asinspiediens, gan kardiogramma un elpošanas rādītāji, kā arī kopējā adaptācija slodzei un atjaunošanās periods. Rezultātā tiek iegūti dati par skolnieka fizisko sagatavotību – kādas intensitātes slodzes tam piemērotas, ko vēlams mainīt pašreizējā treniņu procesā, lai uzlabotu fizisko formu un pats galvenais – ieteikumi, lai sportošana būtu veselīga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!