Foto: PantherMedia/Scanpix
Piedzimstot, bērns pasauli uztver ar piecām maņām – dzirdi, redzi, smaržu, tausti un garšu. Katrai maņai ir sava nozīme mazuļa attīstībā, katra no tām veicina noteiktu smadzeņu zonu stimulēšanu, kas vēlāk noderēs, apgūstot dažādas zināšanas un prasmes. Katru no šīm maņām lieliski var trenēt ar ikdienas darbiņu veikšanu. Turklāt pilnīgi iztiekot bez dārgu rotaļlietu pirkšanas. Tāpat bērna intelektu ietekmē arī pārtika!

Hārvardas Medicīnas skolas psihiatrijas profesors Džošua Sparovs aicina vecākus vairāk iesaistīt bērnus tādu mājas darbu veikšanā, kas veicina katras sajūtas stimulāciju. Pat četrus mēnešus vecs zīdainītis jau ir gatavs uztvert pasauli caur vienkāršiem sadzīviskiem priekšmetiem, ko mamma tuvina viņa acīm, attālina, pagrabina un ļauj pieskarties ar roku. Pastāv uzskats, ka šādas lietas ir daudz veicinošākas, nekā košās interaktīvās rotaļlietas, kas stimulē ļoti vienveidīgi.

Lūk, vairākas ikdienišķas nodarbes, kas paveicamas katram :

Dodieties pastaigā!

Foto: PantherMedia/Scanpix


Ilgas pastaigas ar ratiem ir ne tikai lielisks veids, kā ātrāk atgūt pirmsdzemdību figūru un nomierināt zīdaini, bet arī paplašina bērna priekšstatu par pasauli. Ziedi, krāsas, vēja šalkoņa, smaržas, mammas stāsts par to, kas notiek apkārt ir tik interesanti un izglītojoši, un veicina smaržas sajūtas! Nesalīdzināt ar garlaicīgu gulšņāšanu uz balkona.

Mazgājiet veļu kopā!

Foto: PantherMedia/Scanpix

Jā, māmiņai veļas mazgāšana nav izprieca, bet vienveidīgs darbs, ko uzticēt veļas mašīnai. Toties bērnam veļas ielikšana veļas mašīnā, šķirojot pēc krāsām (tas nekas, ka mammai pēc tam jāpārbauda) un pēc tam izņemšana, ir veids, kā trenēt sensorās sajūtas – mitrs, mīksts, silts, auksts. Labi, ja mamma asistē un nosauc vārdos to, ko bērns sajūt.

Ikdienas rutīnas darbi ar pievienoto vērtību

Foto: PantherMedia/Scanpix

Ģērbjot, barojot vai liekot gulēt mazuli, mamma šo nodarbi var padalīt par ļoti izglītojošu. Ieberot brokastu pārslas, pievērsiet uzmanību, kā tās kraukšķ. Velkot krekliņu, nosauciet tā krāsu. Izmantojiet tos vārdus, ko zina jūsu bērns, bet lieciet arī pa vienam diviem jauniem vārdiņam klāt. Pajautājiet bērna viedokli, kādas krāsas apģērbu viņš vēlas uzvilkt, kādas sajūtas viņam ir, velkot biezu džemperi vai plānu kokvilnas krekliņu. Ikdienas darbību komentēšana ir labākais veids, kā mācīt bērnam atpazīt savas fiziskās sajūtas. Tas veicina arī valodas attīstību.

Vecāku balss – labākā izklaide

Foto: PantherMedia/Scanpix

Tieši vecāku balss, ģimenes locekļu sarunas un vispār dzīva cilvēciska saruna, ko bērns dzird, vislabāk viņam arī paliek atmiņā. Tas nav salīdzināms ar to, kas skan televīzijā, nemaz nerunājot par kaut kādām mehāniski ierakstītām skaņām un vārdiem dārgās rotaļlietās vai mobilā telefona melodijās. Tāpēc vecāki var dažādi izrunāt vārdus  skaļi, klusi, čukstot, spalgi, klusi. Tas viss labi trenē maza bērniņa audiālās uztveres spējas.

Nesteidzieties, nekas netiks nokavēts

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pat ja izmantojat visu metožu arsenālu, jūsu bērns vēl nav kļuvis par superbēbi, nevajadzētu sākt uztraukties. Tiešām, katrs bērns attīstās individuāli un ja vien viņš nav pilnībā atstāts novārtā, ieguldītās pūles agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Visas piecas maņas attīstās pamazām, šajā jomā nenotiek strauja lēcienveida attīstība.
Tomēr ir dažas pazīmes, kad ir jākonsultējas ar pediatru. Piemēram, vērsieties pie ārsta, ja četrus mēnešus vecs bērns neseko ar acīm priekšmetam, ko viņam rāda, nereaģē uz trokšņiem vai uz pieskārieniem reaģē raudot,

Dažreiz drīkst skatīties arī televizoru

Foto: PantherMedia/Scanpix


Ir skaidrs, ka vecāki nav supervecāki, kuriem nekad nav vajadzīgs miera brīdis. Tādās reizēs nekas briesmīgus nenotiks, ka uz 20 – 30 minūtēm ļausiet bērnam pavērot krāsainās televīzijas bildītes. Parasti bērnus ļoti aizrauj reklāmas! Tomēr visu ar mēru – jo biežāk un ilgāk bērns skatās TV, jo mazāk viņam rodas vajadzība pēc reālas komunikācijas ar cilvēkiem.

Mātes piens veicina intelekta attīstību

Foto: PantherMedia/Scanpix

Zīdaiņa barošana ar krūti nāk par labu gan imunitātei, gan arī, izrādās, arī bērna intelektam. Izpētot 14 000 bērnus, kas baroti gan ar krūti, gan maisījumu, secināts, ka bērni, kas bērnībā baroti ar mātes pienu, uzrāda par 7,5 punktiem augstākus rezultātus nekā bērni, kas zīdaiņa vecumā mātes pienu nav saņēmuši. Mediķi aicina mātes savus mazuļus zīdīt vismaz līdz sešu mēnešu vecumam.

Nē hamburgeriem!

Foto: PantherMedia/Scanpix


Fast food maitā ne tikai vielmaiņu, bet arī samazina smadzeņu aktivitāti.
Ātrās uzkodas satur daudz cukura un tauku, kas piemāna smadzenes, dodot enerģiju, bet nenodrošinot pilnvērtīgi ar uzturvielām, vitamīniem un minerālvielām. Bērni, kas uzturā regulāri lieto saldumus, uzrāda zemāku rezultātu intelektuālajos testos. Vienlīdz svarīgi ir regulāri nodrošināt smadzenes ar Omega 3 taukskābēm, kas atrodama zivju eļļā.

Mūzikas nodarbības prātam

Foto: Shutterstock

Mūzikas stundu apmeklēšana sešus līdz vienpadsmit gadus veciem bērniem būtiski uzlabo smadzeņu darbību, uzlabo atmiņu un kopējo inteliģenci. Mūzikas instrumenta spēlēšana iemāca sadalīt uzmanību uzreiz trīs laikos – pagātnē, mēģinot atcerēties notis, tagadnē – mēģinot izspēlēt notis, un nākotnē – klausoties, kāda skaņa tiek izspēlēta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!