Labdien!
Sakiet lūdzu, ko darīt, ja bērniņam ir 4 gadi un viņš bērnudārzā ir iemācījies lamāties. Nevaru paskaidrot, ka tas ir slikti, viņam tas viss šķiet smieklīgs. Viņš runā ļoti rupjus krievu vārdus, kurus sakot sabiedrībā, man kā mammai ir ļoti kauns. Biju runāt ar audzinātāju – viņa teica, ka neatbild par to no kādām ģimenēm nāk bērni, pati nelamājās un aizrāda, ja dzird sliktus vārdu bērnu starpā. Kā likt nojaust mazajam puikam, ka lamāties nav smuki?
Atbild psihoterapeite Žanete Sebre:
Labdien!
Šāda uzvedība ir raksturīga četrgadniekiem un "smalkāks" dārziņš jūs no tā nebūtu pasargājis. Šajā vecumā bērni ļoti ātri apgūst un izmēģina jaunus un viņuprāt "efektīgus" uzvedības un konfliktu risināšanas veidus. Dusmoties apsaukājoties un lamājoties ir viens no tiem. Bērns neapzināti pārbauda, kā tas darbojas uz vecākiem. Jūsu gadījumā, iespējams, viņš ir sajutis, ka tas ir efektīgi. Jūsu bailes no citu cilvēku viedokļa, iespējams, spiež jūs bērnam piekāpties, lai tik viņš neturpinātu lamāties. Tas, ko jūs varat darīt lietas labā, ir ne tikai stāstīt, ka jūsu ģimenē tādus vārdus nelieto, bet arī konsekventi rādīt, ka šis nebūs efektīgs veids, kā panākt vēlamo. Tas, protams, nav viegli - izturēt sabiedriskā vietā bērna apsaukāšanos un tomēr nepakļauties viņa prasībām. Pēc šāda notikums ir svarīgi pārrunāt, kāda būtu vēlamāka uzvedība, ko jūs no viņa sagaidāt - tas nozīmē mācīt bērnam veselīgākus un konstruktīvākus veidus, kā dusmoties un kā risināt konfliktus. Protams, var domāt arī par sodiem, kas būtu adekvāti viņa vecumam, un viņam pietiekoši skaidri izskaidroti - tieši par ko un kāpēc ir sods. Saruna par sodiem ir vispirms un tikai tad seko sodīšana, lai tad, kad bērns saņem sodu, viņam tas nav pārsteigums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!