Atbild Žanete Sebre, Sebres Ž. ārsta psihoterapeita prakse
Labdien! Šāda uzvedība ir raksturīga četrgadniekiem un "smalkāks" dārziņš jūs no tā nebūtu pasargājis. Šajā vecumā bērni ļoti ātri apgūst un izmēģina jaunus un viņuprāt "efektīgus" uzvedības un konfliktu risināšanas veidus. Dusmoties apsaukājoties un lamājoties ir viens no tiem.
Bērns neapzināti pārbauda, kā tas darbojas uz vecākiem. Jūsu gadījumā, iespējams, viņš ir sajutis, ka tas ir efektīgi. Jūsu bailes no citu cilvēku viedokļa, iespējams, spiež jūs bērnam piekāpties, lai tik viņš neturpinātu lamāties. Tas, ko jūs varat darīt lietas labā, ir ne tikai stāstīt, ka jūsu ģimenē tādus vārdus nelieto, bet arī konsekventi rādīt, ka šis nebūs efektīgs veids, kā panākt vēlamo.
Tas, protams, nav viegli - izturēt sabiedriskā vietā bērna apsaukāšanos un tomēr nepakļauties viņa prasībām. Pēc šāda incidenta ir svarīgi pārrunāt, kāda būtu vēlamāka uzvedība, ko jūs no viņa sagaidāt - tas nozīmē mācīt bērnam veselīgākus un konstruktīvākus veidus, kā dusmoties un kā risināt konfliktus.
Protams, var domāt arī par sodiem, kas būtu adekvāti viņa vecumam, un viņam pietiekoši skaidri izskaidroti - tieši par ko un kāpēc ir sods. Turklāt saruna par sodiem ir vispirms un tikai tad seko sodīšana, lai tad, kad bērns saņem sodu, viņam tas nav pārsteigums.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!