Mazais skopulis un kā viņu audzināt  (1)

Tomēr patoloģisks skopums ļoti reti ir izteikta rakstura īpašība. Biežāk zem šīs ārējās izpausmes slēpjas citi motīvi.

Draudzīgs un sabiedrisks bērns, kas atdos draugam konfekti, bet mammai pēdējo cepumu, pēkšņi var iespītēties un kategoriski atteikties dalīties ar vecmāmiņu pat ar vienu nieka saldumiņu no lielās konfekšu tūtas. Iemesls, visdrīzāk, ir nevis skopums, bet nepatika pret omīti. Iepriekš viņam nebija iespējas to izrādīt, bet brīdī, kad jādalās, ir iespēja parādīt gan raksturu, gan attieksmi.

Arī noguris un sliktā noskaņojumā esošs bērns nebūs gatavs dalīties ar savām mantām, jo tā viņš izpauž savu protestu pret pasauli un nejauko dienu.

Bērni, kuriem trūkst vecāku uzmanības un mīlestības, var kļūt pat ļoti skopi, jo šādi viņš mēģina kompensēt emocionālo badu. Rotaļlietas un saldumi it kā aizstāj to, kas pietrūkst, tāpēc tik grūti ir dalīties.
Cīņa ar skopumu šādā situācijā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo vecākiem jāsāk ar sevi - kas bērnam trūkst, ko viņš tiešām vēlas?

Bērns, kas jūtas kā līderis, bet pagaidām neprot šīs pozīcijas iekarot vai noturēt, mēģina rīkoties tā, kā prot - nedalīties ar to, kas viņam ir un tādējādi noturēt vismaz savu materiālo pozīciju. Nedaloties, sev var pievērst daudz lielāku vecāku un draugu uzmanību! Viņu mēģina pierunāt, slavē, kaunina, visi ievēro un katrs uzrunā! Tas uz brīdi ceļ pašvērtību un izceļ no pūļa. Šādam mazajam neatzītajam līderim vismaz uz brīdi jāsajūtas novērtētam un jāļauj izpausties. Palieliet viņu par kādu labu darbu.

Ja ģimenē ienāk brālītis vai māsiņa, tad greizsirdība un zaudējuma sajūta par savu vietu ģimenē var izpausties kā nevēlēšanās dalīties. Turklāt šādā situācijā skopums var izpausties nevis uzreiz, bet pat pēc vairākiem gadiem, kad ir paaudzies mazākais ģimenes loceklis un visas sakrājušās emocijas var izrādīt arī viņam.

Ja ģimenē ir uzsvars uz materiālām vērtībām, mazulim ir sava krājkasīte, tiek kultivēta doma par mantas vērtību, nav brīnums, ka bērns sāk domāt ekonomiskās kategorijās. Varbūt būs finansists!

Ir cilvēki, kas pēc savas būtības ir krājēji. Viņiem patīk pats kolekcionēšanas process, viņi nelabprāt šķiras no naudas, mantām, priekšmetiem. Tās mazs krājējs var būt arī bērns, kas rūpīgi atliks naudiņu kādam konkrētam mērķim vai arī to krās vienkārši tāpat. Starp citu, bieži krājēji ir arī pedanti. Ne vienmēr krājēji izaugot ir skopuļi.

Došanas un dāvināšanas process ir īpaša prasme, kas ne visiem piemīt. Toties to var veicināt un iemācīt. Sarīkojiet ballīti, iepriekš vienojoties, ka daļu mantu, kas vairs pašam nav interesantas, tiks uzdāvinātas citiem draugiem. Iepriekš vienojaties, kuram draugam ko dāvinās. Lai mazais mācās dot un negaidīt atpakaļ.