Foto: PantherMedia/Scanpix
Nauda latviešu ģimenēs joprojām ir zināma tabu tēma. Līdzīgi kā sabiedrībā, kur par naudu runā tikai vispārīgos teikumos, secinot, ka tās vienmēr ir mazliet par maz, arī ģimenēs par naudas plānošanu runā izvairīgi, bet ar bērniem par naudas tērēšanu vispār neapspriežas... līdz pienāk diena, kad mazais skolnieks saka, ka viņam vajag kabatas naudu! Vai dot? Cik lielu un cik vecam bērnam?

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Andriana Kauliņa saka viennozīmīgu "jā" kabatasnaudai. Tas nekas, ka ticis pie saviem pirmajiem latiem, bērns tos iztērēs saldumos. Tā būs mācība, kā rīkoties ar tiem resursiem, kas ir pieejami un trenēs prasmi pieņemt lēmumus.

Par vecumu, no kura bērnam sākt piešķirt kabatas naudu, jālemj atbilstoši bērna briedumam un spējai rīkoties patstāvīgi. Bieži vien vecāki kabatas naudu bērnam sāk piešķirt līdz ar skolas gaitu sākšanu, tomēr to var sākt darīt arī agrāk.

Regulāri ienākumi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Mazākiem bērniem kabatas nauda būtu jāpiešķir mazākos apjomos, bet biežāk, piemēram, katru dienu vai divreiz nedēļā, savukārt pusaudžiem to var piešķirt reizi vai divas mēnesī. Lai bērns iemācītos naudas plānošanas pamatprincipus, viņa “ienākumiem” jābūt regulāriem un paredzamiem, tādēļ tos nevajadzētu sasaistīt ar bērna sasniegumiem vai izmantot kā soda instrumentu. Esiet konsekventi un ievērojiet likumus, par kuriem iepriekš esat savstarpēji vienojušies ar bērnu. Nepiekāpieties arī nepamatotiem lūgumiem pēc papildu naudas – tas ļaus bērnam izprast resursu ierobežotības jēdzienu.

Prakstiskā pieredze

Foto: Publicitātes foto

 Lai iemācītos rīkoties ar naudu, bērnam ir nepieciešama praktiska pieredze ar to. Katrā ģimenē bērniem piešķirtās kabatas naudas daudzums būs atšķirīgs un atkarīgs no kopīgā maciņa iespējām, tomēr pat viens lats mēnesī ir pietiekami, lai bērns gūtu pirmo pieredzi ar savu naudu.

Patstāvīga rīcība

Foto: PantherMedia/Scanpix

Brīdī, kad bērnam iedota kabatas nauda, tā kļūst par viņa īpašumu. Ļaujiet jaunajam maciņa turētājam pašam pieņemt lēmumus par to, kā ar to rīkoties. Jā, būs reizes, kad bērns kļūdīsies, bet kļūdas ir iespēja mācīties un uzņemties atbildību par savas rīcības sekām. Neliedziet padomu vai viedokli, ja tas tiek lūgts, taču neuzspiediet to.

Atbildība par izdevumiem

Foto: PantherMedia/Scanpix

Izdevumi bērna vajadzībām veido būtisku ģimenes budžeta daļu, tomēr ne reti paši bērni sastopas tikai ar aisberga redzamo daļu un gūst maldīgu priekšstatu, ka ģimenes nauda tiek tērēta tikai pārtikas veikalā. Lai to novērstu, iesaistiet savas atvases ne tikai gājienā uz lielveikalu, bet arī citu ģimenes izdevumu plānošanā un veikšanā.

Pakāpeniski palieliniet bērna atbildību par izdevumiem, kas tiešā veidā saistīti ar viņa ikdienas dzīvi – ļaujiet bērnam pašam norēķināties par pusdienām skolā, pulciņu apmeklēšanu, apmaksāt sava mobilā tālruņa rēķinu. Tas veicinās bērna izpratni par to, kur paliek nauda un cik daudzos dažādos veidos tā tiek izmantota. Ar laiku savām atvasēm uzticiet atbildību arī par kopējiem ģimenes tēriņiem.

Uz veikalu ar sarakstu

Foto: stock.xchng

Ļaujiet bērnam jūsu uzraudzībā veikt dažāda veida norēķinus – piemēram, par pirkumiem veikalā, veikt rēķinu apmaksu. Tā bērnam būs vērtīga praktiska pieredze ar naudu, kas vienlaikus radīs priekšstatu arī par dažādiem ģimenes izdevumu veidiem.

Pirms došanās uz veikalu, kopā ar bērnu sastādiet iepirkumu sarakstu un nozīmējiet viņu kā atbildīgo par iepirkumu veikšanu atbilstoši tam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!