Tomēr lasītprasme un interese par grāmatu lasīšanu ir divas atšķirīgas lietas. No pētījumā iesaistītajiem pamatskolas vecuma bērniem vecuma grupā no septiņiem līdz vienpadsmit gadiem vispār neko nelasīja trešā daļa skolnieku, un vēl trešā daļa lasīja, bet tikai tad, ja tā bija miega rituāla daļa - lasīšana kopā ar vecākiem.
Pats piemērotākais laiks, lai iemācītu mazo iemīlēt grāmatu lasīšanu, ir tieši pamatskolas jaunākās klases, kad bērns jau sāk saprast sarežģītāku sižetu, viņam ir labāka uzmanības noturība, bet tieši tehniskās prasmes izlasīt tekstu vēl ir pārāk vājas, tāpēc bez vecāku iesaistīšanās iztikt ir grūti.
Ja sešos gados lielākajai daļai bērnu kopīga lasīšana un grāmatas vēl ļoti interesē, tad ar katru gadu šīs lasīšanas nozīmīgums mazinās. Iespējams tieši tāpēc, ka vecāki vairs negrib tērēt laiku šai kopīgajai nodarbei.
Ar laiku, kad uzlabojas iemaņas, arī lasīšanas patika saglabājas un, kā liecina statistika, bērns, kas lasa brīvprātīgi un ar interesi, tekstu izlasa 13 reizes ātrāk nekā nelasītājs, un uztver teksta būtību daudz ātrāk un labāk. Vēlākos gados tas būtiski uzlabo skolnieka sekmes, jo enerģija nav jātērē, lai saprastu ar grūtībām saburtoto tekstu.
Un protams - bērni mācās no vecākiem. Ja grāmatas mīl vecāki, visdrīzāk, lasīs arī viņu bērni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!