Vai mazulis var iztikt bez saldumiem?  (6)

Lai kādi arī būtu pētījumi, lielākoties vecākiem arī bez zinātnieku gudrībām ir skaidrs, ka pārlieka saldumu ēšana nenāks par labu, tāpēc labāk mazāk – bet labāk.

Piedāvājam nelielu saldumu ēšanas ābeci, kas varētu līdzēt atrast kompromisu starp mazuļa "gribu" un vecāku "drīkst".

Pirmais mazuļa ēdiena – mātes piens, ir saldens, jo satur piena cukuru – laktozi. Viens no pirmajiem piebarojumiem – augļi, satur fruktozi, kas arī ir salda. Abus šos cukurus organisms pārstrādā viegli, neiesaistot bioķīmiskajā procesā insulīnu.

Turpretim pasaulē populārākais un lētākais saldums – saharoze, pārstrādājams tikai ar insulīna iesaistīšanos. Procesā tiek nodarbināts aizkuņģa dziedzeris, kuru pārlieku ekspluatējot, organismam izjūk normāls funkcionēšanas ritms un cilvēks saslimst ar cukura diabētu. Organisms ļoti ātri pierod pie regulārām saharozes devām un ar laiku paši jūtam, ka bez saldumiņa nav enerģijas un spēka kustēties.

Bērnam daudz nepieciešamāki augšanai ir saliktie ogļhidrāti, ciete un šķiedrvielas, kas atrodamas augļos un dārzeņos. Uzsūcas gan šīs uzturvielas lēnāk, toties to vērtība – daudz augstāka. Saliktie ogļhidrāti, kas ir putrās un rupja maluma graudu izstrādājumos, satur arī folskābi, askorbīnskābi, betakarotīnu, dzelzi, kāliju.

Līdz ar to – jo vairāk vērtīgu vielu būs uz vienu kaloriju, jo lielāka ir šī produkta uzturvērtība. Saharozē nav vispār nekādu vērtīgu vielu, toties ir ļoti daudz kaloriju.

Lai cik centīgi bērnu dietologi skaidrotu, ka saharoze bērnam ir kaitīga, tik un tā lielākā daļa mazuļu pie pirmās saldās končiņas tiek agrāk nekā būtu pieļaujams,

Ārsti uzskata – jo vēlāk bērns nogaršo šāda veida našķus, jo labāk tas ir viņa veselībai. Saharoze ir kalorijām pārbagāta, bet bērniem diennakts kaloriju deva ir salīdzinoši maza. Tāpēc, apēdot saldu cepumu, organisma vajadzība pēc kalorijām tiks apmierināta un ēst vairs negribēsies, bet nepieciešamās veselīgās uzturvielas dārzeņu, gaļas vai biezpiena izskatās pierunāt apēst būs ļoti grūti.

Pat glāze saldinātas paku sulas vai tēja ar cukuru mazam bērnam dod tik daudz kaloriju, ka faktiski aizstāj brokastu porciju. Tieši tāpēc dietologi atgādina, ka nevajag dot starp ēdienreizēm saldus našķus. Izņēmums ir augļi un dabīgi spiestas sulas, un arī, ja iespējams, ne pārāk saldas. Putrām labāk pievienot nevis cukuru, bet kādu augli, var pievienot nedaudz medu. Turklāt līdz 3 gadus vecumam pārāk salds ēdiens bērniem bojā vēderu, viņiem biežāk ir kolikas, gāzes, aizcietējumi. Tas viss tāpēc, ka salds ēdiens veicina rūgšanas procesus vēl nenobriedušajā zarnu traktā.

Ārsti iesaka nedod bērniem saldus ēdienus līdz brīdim, kamēr viņš nav iemācījies ēst veselīgi un pareizi. Ja mazulis nezina cukura vilinošo garšu, viņam arī citas garšas liekas labas un ēdamas.

Lielākoties vecāki pašai samaitā savus lolojumus, piesolot par labi apēstām pusdienām kaut ko garšīgu, kas visbiežāk ir tieši saldumi. Mammām liekas, ka viņu bērni slikti ēd, tāpēc tiek likti lietā visi līdzekļi, lai iemānītu mutē vēl vienu ēdiena karoti. Ar laiku bērns secina, ka ikdienā viņu baro ar negaršīgu ēdienu, viss, kas ir veselīgs – nav baudāms, bet vērtīgs ir tikai tas, ko dod balvā – konfektes, šokolādes vai kūciņas. No gada līdz trīs gadu vecumam bērnam ēdienkartē dienā nevajadzētu būt vairāk par 40 gramiem cukura, turklāt nevis tīrā veidā, bet jau iekļautam citos ēdienos.

Kā nekaitīgu alternatīvu saharozes saldumiem ārsti iesaka izvēlēties medu, bet arī pie šīs saldvielas ir jāradina pamazām. Tā kā medus ir ļoti salds un var kairināt kuņģi, to neiesaka dot agrāk kā pirms bērna 3 gadu vecuma sasniegšanas, un arī ne vairāk kā tējkaroti dienā. Pievērsiet uzmanību, vai uz ādas nerodas alerģiskas reakcijas, jo medus ir ļoti alerģisks.

Ja mazais neēd zupu, atsakās no otrā, tad viņam mēģina iebarot vismaz bulciņu, lai tikai kaut kas ir vēderā. Pilnīgi nevajadzīgi, jo ēdiens, kas apēsts bez baudas un labsajūtas, organismam neko labu nedod. Bet vēl svarīgāk – mazulis neiemācās atpazīt sāta un bada sajūtu.

Tāpēc nevajadzētu kristi izmisumā, ja bērns atsakās no vienas vai pat divām ēdienreizēm. Trešajā reizē piedāvājiet viņam to pašu - veselīgo ēdienu. Pilnīgi droši, ka pat visu dienu neēdot, bērns no bada nenomirs, to neļaus spēcīgais izdzīvošanas instinkts.

Bērna apetīte vispār ir ļoti svārstīga, to ietekmē gan fiziskā pašsajūta, gan aktivitātes, gan garastāvoklis. Bet ieradums ēst noteiktos laikos bērniem neveidojas tik ātri. Pediatri, kas pētījuši bērnu ēšanas ieradumus, apgalvo, ka tikai vairākus gadus pēc kārtas barojot bērnu vienā un tajā pašā laikā, viņa organisms beidzot ierada pie izstrādātā režīma, un arī tikai 4 – 5 gadus veciem bērniem, bet ne jaunākiem mazuļiem.