Tāpēc vecākiem jābūt pietiekami zinošiem, lai nekaitīgas vēdersāpes atšķirtu no pazīmēm, kas signalizē par nopietnu problēmu.
Kam pievērst uzmanību un nekavējotiem meklēt ārsta palīdzību:
- bērns sūdzas par stiprām sāpēm vēderā;
- paaugstināta temperatūra;
- balts aplikums uz mēles;
- nelaba dūša, vemšana;
- šķidra vēdera izeja ar gļotām;
- karstas, sausas lūpas;
- uzpūties vēders.
Bērni, kas neprot vēl runāt, vēdersāpju gadījumā raud, viņiem ir sāpīgi grozīties, tāpēc viņu guļ uz viena sāna un cenšas nekustēties. Ja mazulis neļauj pieskarties labajam sānam, tad tā jau ir diezgan droša iekaisuma pazīme.
Jelgavas centrālās slimnīcas ķirurgs Eugēnijs Vaivods skaidro, ka apendicīta operācija pati par sevi ir vienkārša ķirurģiska manipulācija, kas visbiežāk neatstāj nekādas negatīvas sekas. Toties, ja aklās zarnas piedēkļa iekaisums nav pamanīts un laikus izoperēts, tad gan sekas var būt ļoti bēdīgas — gan peritonīts jeb vēderplēves iekaisums, gan vispārēja organisma asins saindēšanās, koma un pat nāve. Sevišķi bīstami tas ir bērniem, jo asins saindēšanās notiek ātri, var iestāties koma, sekas var būt dramatiskas.
Iemesli, kāpēc sākas akūts apendicīta iekaisums, visbiežāk ir pārēšanās un uzpūsts vēders, arī cērmes vai spalīši, kas iekļūst piedēklī un veicina tā iekaisumu. Apendicīts ir pirmais, kas uztver un signalizē par infekciju vēdera dobumā. Bērniem iekaisumu var izraisīt arī pārslimotas vīrusinfekcijas, aizcietējumi, pat angīna vai bojāts un nesalabots zobs.
Tautā dzirdētais apgalvojums, ka aklās zarnas piedēklī sakrājas visādi sīkumi, ko mēs apēdam un kas nepārstrādājas, arī ir pamatots. Dr. Vaivods atceras, ka nereti operācijas laikā tur atrod ķiršu kauliņus vai ābolu sēkliņas.
Kā rīkoties:
- ja ir aizdomas par iekaisumu, nekādā gadījumā vēderu nedrīkst sildīt!
- uzlieciet aukstu kompresi uz vēdera;
- nedrīkst dot nekādas pretsāpju zāles, jo tad dakterim būs grūti noteikt sāpju cēloni;
- gaidiet ārstu vai vediet bērnu uz slimnīcu nekavējoties!
Vēl salīdzinoši nesen ASV apendiktomiju veica visiem jaunpiedzimušajiem turpat dzemdību nodaļā neatkarīgi no tā, vai bija tāda vajadzība vai ne. Tagad tas vairs darīts netiek. Ievērojams latviešu profesors Anatolijs Bļugers atklāja, ka apendicīts veic limfmezgla funkcijas un regulē leikocītu daudzumu asinīs.
Par apendiksa īstajām funkcijām vēl īstas skaidrības nav. Būtu diezgan neticami, ka māte daba būtu mūs apveltījusi ar lietu, kas nav vajadzīga vispār. Tāpēc mediķi gan apgalvo, ka lielas jēgas no apendiksa nav, tomēr ej nu zini, kam īsti tas ir domāts…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
