Foto: PantherMedia/Scanpix
Bērniņam augot, mamma ar tēti nepacietīgi gaida ne tikai, kad mazulis sāks rāpot, celties kājās un spert pirmos solīšus, bet arī bērniņa pirmās zilbes, izrunātos vārdiņus un teikumus. Nereti laiks iet, bet bērna pirmo teikumu tā arī sagaidīt nevar. Vēl jo vairāk - mazais runā neskaidri vai šļupst, citā gadījumā aizvien runā savā valodiņā vai nerunā vispār. Un, kā rīkoties, ja bērns sācis stostīties?

Bērnu skaits ar valodas traucējumiem arvien pieaug. Tāpēc logopēda īpaši vērš uzmanību uz to, ka pirms bērns tiek palaists skolā, jānoskaidro bērna valodas attīstības līmenis. "Diemžēl Latvijā nav valodas traucējumu diagnostikas pārbaudes, tādēļ bērns faktiski var uzsākt mācības pirmskolas izglītības iestādē ar ļoti dažādu valodas attīstības pakāpi," skaidro RSU Psihosomatikas klīnikas audiologopēde Andra Vabale.

Runas un valodas attīstības kavēšanās bērnībā ietekmē gan bērnu, gan pieaugušo, jo nespēja skaidri izteikties ierobežo komunikāciju un rada diskomfortu apkārtējos - rodas trauksme, dusmas, nesapratne. Mazs bērns pilnībā nepārvalda savas jūtas, jo iespējams, ka daļu no tām viņš vispār nav izjutis, un gadījumos, kad bērna runas attīstība kavējas, nespēja tās pateikt ar vārdiem, iespējams, stāvokli vēl vairāk pasliktina. Dažkārt bērniem parādās sūdzības par galvassāpēm, vēdergraizēm, tā ķermenī atspoguļojas neizpaustās emocijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!