Ar bērniem mēs galā tiktu, bet ko darīt ar vecākiem, satraukta bērnu tiesību eksperte  (176)

Situācija: Mācību gada sākumā 3. klases skolnieks regulāri traucē mācību procesu, stundas laika staigā pa klasi, rej, rāpo, sit ar dūrēm, ar asiem priekšmetiem dur klases biedrus un skolotāju. Mācību stundu starpbrīžos grūž jaunākā vecuma bērnus un vienaudžus no kāpnēm. Šī ir jau trešā skola, ko bērns apmeklē. Sazinoties ar skolām un pirmsskolu, kuras iepriekš apmeklējis, bērns, noskaidrots, ka viņa uzvedība jau sākotnēji bijusi agresīva, citu bērnu drošību apdraudoša. Bērns nav varējis ievērot elementāras uzvedības normas. Iepriekšējās izglītības iestādēs norādīja, ka sarunas, aizrādījumi un ieteikumi tikuši ignorēti. Vecāki arvien retāk apmeklējuši izglītības iestādi. Šobrīd bērnu uz skolu ved un par mācību gaitām interesējas tikai vecmāmiņa. Uz jautājumiem par bērna vecākiem viņa kategoriski atsakās atbildēt, paskaidro, ka tikai viņa ir atbildīga par bērna audzināšanu. Vecmāmiņa arī noliedz problēmas ar mazbērna uzvedību, bērnam klātesot, attaisno viņa nepieņemamo rīcību, norāda uz pedagogu neprofesionalitāti, ignorē jebkādas skolas rekomendācijas. 

Situācija: 1. klases skolnieks jau mācību gada sākumā nespēja sekot mācību procesam, traucēja citiem bērniem, uz skolotājas aizrādījumiem reaģēja rupji un agresīvi. Vienā no mācību stundām bērns paņēma krēslu un atvēzēdamies mēģināja to mest citu bērnu virzienā. Klases audzinātāja par minētajām situācijām informēja bērna māti, kura pauda neizpratni par bērna uzvedību, norādot, ka mājās bērns šādi neuzvedas. Vienlaikus māte norādīja, ka skola visticamāk nespēj atrast pareizo pieeju viņas bērnam un lūdza problēmas risināt skolotājai, pilnveidojot savas darba metodes. Pedagoģiskās metodes vēlamos rezultātus nesniedza, māte problēmsituācijas risināšanā neiesaistījās, citu bērnu vecāki ar sūdzībām par savu bērnu apdraudējumu vērsās pie skolas administrācijas. 

Abi gadījumi bija sarežģīti tieši tāpēc, ka problēmu nevēlējās redzēt paši bērna vecāki. Inspekcija devās uz skolu, ievāca informāciju no atbildīgajiem dienestiem – bāriņtiesas un sociālā dienesta, lūdza informāciju no ģimenes ārsta, vai bērnam tiek nodrošināta adekvāta aprūpe. Skola šādu informāciju prasīt nedrīkst. 

Pirmajā situācijā sarežģījumi radās saistībā ar vecmāmiņu, kas faktiski audzināja bērnu, bet nebija viņa likumiskais pārstāvis. Tikai vecāki ir tiesīgi pieņemt lēmumus saistībā ar bērna mācību un audzināšanas problēmu risinājumiem. Turklāt šajā gadījumā vecmāmiņa vispār nesadarbojās. Iesaistot bāriņtiesu, izrādījās, ka bērnam ir gan māmiņa, gan tētis, tikai katram sava dzīve.

Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere stāsta, ka atsevišķu gadījumu risināšana ir Bērnu tiesību inspekcijas darba ikdiena, lai gan pēc noteikumiem ar lokālām problēmām būtu jānodarbojas pašvaldības sociālajiem dienestam, skolas administrācijai, sociālajiem pedagogiem, psihologam vai ļaunākajā gadījumā bāriņtiesai. Diemžēl, ne vienmēr risinājumi rodami sarunās "aci pret aci". Abas augšminētās situācijas atrisinātas veiksmīgi, tieši pateicoties tam, ka iesaistīti tika vairāku dienesti darbinieki. Tikai tad, kad par problēmas nopietnību runā ne tikai viena skolotāja, vecāki mēdz ieklausīties. 

Pāraprūpe – kad rūpju par daudz

"Mūsu darbs bieži ir nevis ar sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kurās vecāki dzer, lieto narkotikas un bērnus ir atstājušas novērtā. Ar šīm ģimenēm vairāk saskaras bāriņtiesa un tur bieži vien risinājums ir acīmredzams – bērni no ģimenes jāizņem, sabiedrība to redz un šādu rīcību saprot," stāsta Laila Rieksta – Riekstiņa. "VBTI biežāk nākas strādāt ar ārēji ļoti labi nodrošinātām ģimenēm, kur vecāki ir ar labu izglītību, strādā labos darbos un augstos amatos, bērns labi mācās, bet… ir smagas iekšējas problēmas, vardarbība pret bērnu, neadekvāti augstas vecāku gaidas no bērna, kas rada milzīgu iekšēju spriedzi pašā bērnā, kas izpaužas kā problemātiska, citus apdraudoša uzvedība."

Vecāki nevēlas redzēt problēmu, atsakās saprast situācijas nopietnību un lielāko vainu uzveļ skolotājiem, skolas personālam un bērna klases biedriem. Nu jau ir gadījumi, kad 5. klases skolnieks piedraud skolotājai, ka tālāka saruna notiks tikai viņa advokāta klātbūtnē, bet vecāki skolas sapulces apmeklē sava jurista pavadībā. Bērnam tiek iegalvots, ka viņš drīkst darīt visu, nāks vecāki un viņu advokāti un problēmas tiks atrisinātas. Ir vecāki, kas nāk uz stundām un koriģē skolotājus, komandē pārējos klases bērnus, pamāca citu bērnu vecākus, ir bijusi māmiņa, kas ar zāģi nāca uz solu un apzāģēja galdiem apaļus stūrus, tādējādi nodrošinot savam bērnam drošu vidi.

Šāda vecāku pāraprūpe iemāca, ka bērns var atļauties visu. Netiek noteiktas robežas, drīkst neievērot sabiedrības uzvedības normas un ignorēt pārējo vajadzības. Tāpēc nereti pirmo sūdzību par skolā notiekošo raksta… tieši tā bērna vecāki, kurš pats apdraud pārējos klases biedrus. Vecākiem šķiet, ka pedagogi nav pietiekami iejūtīgi pret viņa lolojumu. "Piemēram, viena mamma mums rakstīja sūdzību, ka skolas garderobiste pametusi savu darba vietu un nežēlīgi saspiedusi viņas bērnu, ejot tam garām. Noskaidrojot situāciju, izrādījās, ka garderobiste bija pametusi savu darba vietu, lai izšķirtu kautiņu starp citiem bērniem, kuri viens otru mēģinājuši teju nožņaugt," stāsta Millere.

Strādājot ar problemātiskiem bērniem, pārparūpes problēma novērota tieši šķirtās ģimenēs, kur ar bērniem palikusi mamma un tagad visu savas dzīves saturu ieliek bērnos. Viņi tiek vesti uz pulciņiem, labi mācās, ir apčubināti, aprūpēti, viņiem nekas nav jādara un ne par ko nav jāatbild. Parasti šiem bērniem nav arī draugu, viņi neprot veidot attiecības ar vienaudžiem, bet tā kā uzmanību un savu domubiedru grupu vēlas arī viņi, tad uzmanība tiek pievērsta agresīvā veidā. Kādā skolā viens šāds turīgas ģimenes bērns sākumā visus mēģināja iekaustīt, bet pēc tam pārgājis uz citu uzmanības iegūšanas veidu – dalījis naudu. "Un tā bija papīra nauda, ar kuru viņš pirka sev uzmanību," stāsta ekspertes.

"Tu taču vari vēl labāk!"

Otra plaša problēmu grupa ir bērni, kuri netiek līdzi mācību vielai, bet vecāki nevēlas mainīt ne apmācības programmu, ne skolu, kas būtu piemērotāka viņu bērnam. "Un atkal īpaši bieži problēmu neredzēt izvēlas materiāli labvēlīgās ģimenēs. Ja vēl fizisku defektu šādi vecāki kaut kā spēj pieņemt, tad bērna garīgo vai psihisko īpatnību pieņemt ir ļoti grūti, tāpēc vieglāk ir ignorēt un pateikt, ka problēma ir skolā un pedagogos," stāsta Rieksta – Riekstiņa. Protams, ir arī vecāki, kuriem pašiem ir garīga un psihiska rakstura traucējumi, bet tā kā šādiem cilvēkiem nevar tikt piemērota piespiedu ārstēšana, tad arī bērnus viņi var audzināt atbilstoši savai izpratnei par pasaules kārtību.

Nākas strādāt ar bērniem, kas ģimenē sastopas ar fizisku, emocionālu un seksuālu vardarbību. Īpaši grūti ir piefiksēt emocionālo vardarbību – pārmetumus, dusmas par sliktām atzīmēm. "Piemēram, pa anonīmo uzticības tālruni saņēmām zvanu par kādu 7. klases meiteni, kura bija ieslēgta istabā, viņai bija ierobežots ēdiens, neļāva satikties ar draugiem, jo liecībā viņai bija daži septiņnieki. Bērnus dažreiz ļoti rafinēti moka, liek dzīvot milzīgā spriedzē, par to, ka viņš nav pats labākais klasē, var nesarunāties nedēļu, divas, mēnesi. Protams, ir arī fiziski sodi," tā Millere

"Nupat bijām uz tikšanos ar kāda bērnudārza vadību. Dārziņu apmeklē 3 gadus vecs bērns, kas jau ir agresīvs pret citiem bērniem. Arī šādiem bērniem ir vajadzīga psihologa izvērtēšana, varbūt neirologs vai psihiatrs, bet varbūt jāizpēta situācija mājās. Bieži dārziņa personāls cer, ka bērns 7 gados aizies uz skolu un par viņu vairs galva nesāpēs. Bet bērns aiziet uz skolu un tad tikai sākas īstās problēmas. Ja tās tiktu atrisināta vēl dārziņā, visiem būtu daudz vienkāršāk. Dārziņā parasti parādās problēmas, kas saistītas ar garīgo veselību. Skolā - drīzāk krīzes situācijas ģimenē, bet, ja ir labi emocionālie pamati, situācija risinās daudz labāk," stāsta Rieksta - Riekstiņa.

Viss sākas ģimenē

Bērna uzvedība skolā ir spoguļattēls tam, kas notiek ģimenē. Vecāku šķiršanās bērnam ir smaga krīze – cits paliek depresīvs, cits agresīvs. Pieaugušie vairs neprot savas attiecības risināt cilvēciski, uzskata inspekcijas priekšniece. "Agrāk, kad vecāki šķīrās, gandrīz vienmēr bērni palika pie mammas. Tagad aprūpē ļoti aktīvi iesaistās arī tēvi. Lai iegūtu vēlamo bērnu aprūpes modeli, vecāki nevis cilvēciski vienojas, bet meklē juridiskus risinājumus, iesaista advokātus, juristus… pa vidu paliek bērns, kas visu šo spriedzi jūt un atnes uz skolu".

Ja vecāki problēmu atzīst, tad to var risināt. Valsts programmas "Ģimenes un bērnu stāvokļa uzlabošanai" ir izdalīta summa bezmaksas psihologa apmeklēšanai. Šādas konsultācijas ir pieejamas arī reģionu pilsētās, tiesa, ne visās. Bezmaksas konsultācijas var saņemt, ja situāciju par kritisku atzīst ar sociālā dienesta vai izglītības pārvaldes speciālists, kas var izsniegt nosūtījumu psihologa konsultācijai. Krīzes situācija ir arī vecāku šķiršanās un citi smagi emocionāli pārdzīvojumi bērnam, kad šāda palīdzība ir nepieciešama.

Diemžēl dažreiz problēmas negrib risināt arī pašas skolas, kurās mācās, piemēram, turīgu vecāku bērni. Tad skolai ir izdevīgāk piemiegt acis uz nepatīkamiem gadījumiem.