Ar bērniem mēs galā tiktu, bet ko darīt ar vecākiem, satraukta bērnu tiesību eksperte  (176)

Situācija: Mācību gada sākumā 3. klases skolnieks regulāri traucē mācību procesu, stundas laika staigā pa klasi, rej, rāpo, sit ar dūrēm, ar asiem priekšmetiem dur klases biedrus un skolotāju. Mācību stundu starpbrīžos grūž jaunākā vecuma bērnus un vienaudžus no kāpnēm. Šī ir jau trešā skola, ko bērns apmeklē. Sazinoties ar skolām un pirmsskolu, kuras iepriekš apmeklējis, bērns, noskaidrots, ka viņa uzvedība jau sākotnēji bijusi agresīva, citu bērnu drošību apdraudoša. Bērns nav varējis ievērot elementāras uzvedības normas. Iepriekšējās izglītības iestādēs norādīja, ka sarunas, aizrādījumi un ieteikumi tikuši ignorēti. Vecāki arvien retāk apmeklējuši izglītības iestādi. Šobrīd bērnu uz skolu ved un par mācību gaitām interesējas tikai vecmāmiņa. Uz jautājumiem par bērna vecākiem viņa kategoriski atsakās atbildēt, paskaidro, ka tikai viņa ir atbildīga par bērna audzināšanu. Vecmāmiņa arī noliedz problēmas ar mazbērna uzvedību, bērnam klātesot, attaisno viņa nepieņemamo rīcību, norāda uz pedagogu neprofesionalitāti, ignorē jebkādas skolas rekomendācijas. 

Situācija: 1. klases skolnieks jau mācību gada sākumā nespēja sekot mācību procesam, traucēja citiem bērniem, uz skolotājas aizrādījumiem reaģēja rupji un agresīvi. Vienā no mācību stundām bērns paņēma krēslu un atvēzēdamies mēģināja to mest citu bērnu virzienā. Klases audzinātāja par minētajām situācijām informēja bērna māti, kura pauda neizpratni par bērna uzvedību, norādot, ka mājās bērns šādi neuzvedas. Vienlaikus māte norādīja, ka skola visticamāk nespēj atrast pareizo pieeju viņas bērnam un lūdza problēmas risināt skolotājai, pilnveidojot savas darba metodes. Pedagoģiskās metodes vēlamos rezultātus nesniedza, māte problēmsituācijas risināšanā neiesaistījās, citu bērnu vecāki ar sūdzībām par savu bērnu apdraudējumu vērsās pie skolas administrācijas.