Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons aicināja līdz 30.septembrim ziņot par gadījumiem, kad skola joprojām liek vecākiem iegādāties materiālus skolas mācību procesa nodrošināšanai. Informāciju par skolu, klasi, mācību priekšmetu, iegādājamo mācību materiālu un veidu, kā skola izteikusi vecākiem nepieciešamību iegādāties skolai vajadzīgo.
Vasarā Saeima veica grozījumus Izglītības likumā un noteica valstij un pašvaldībai pienākumu ar šā gada 1.septembri nodrošināt skolēnus ar mācību procesam nepieciešamo. Lai pārliecinātos, kā izmaiņas likumā ieviestas dzīvē, tiesībsargs veic atkārtotu jeb kontroles datu vākšanu, kurā lūdz vecākus, skolēnus un skolotājus informēt par gadījumiem, kad skola joprojām liek, nevis aicina vai lūdz vecākiem iegādāties tos mācību līdzekļus, kas pēc likuma ir jānodrošina skolai par valsts un pašvaldības finansējumu.
7.augustā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā.
Līdz ar to vecākiem mācību grāmatas un darba burtnīcas nav jāiegādājas. Skolēnu vecākiem par saviem līdzekļiem ir jānodrošina individuālie mācību piederumi - kancelejas preces, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sporta, mājturības un tehnoloģiju, obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi. Tāpat vecākiem ir jāiegādājas materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, piemēram, izejmateriāli, ar ko mājturības stundā skolēns apgūst veidošanu vai rokdarbus, proti, tam nepieciešamais plastilīns, dzija, adāmadatas, diegi u.tml.
Tikmēr pašvaldību atbildībā ir nodrošināt mācību procesam nepieciešamo uzskates līdzekļu, izdales materiālu, didaktisko spēļu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma un digitālo resursu iegādi.
Savukārt no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, pedagoga darba vajadzībām nepieciešamo metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņas literatūra) un digitālo resursu iegāde.
Mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. Līdz ar to no valsts budžeta līdzekļiem var tikt apmaksātas tikai tās darba burtnīcas tajos priekšmetos, kur tās pilda mācību grāmatas funkcijas vai aizstāj to, piemēram, svešvalodā un sociālajās zinībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!