Zēns vai meitene? Ko nosaka daba, bet ko - vecāki  (19)

Skaidrs, ka dzimums tiek noteikts jau olšūnas un spermatozoīda saplūšanas brīdī, un to, kāda dzimuma mazulis piedzims, nosaka tieši vīrieša "dotais" spermatozoīds, kas nes X – sieviešu vai Y – vīriešu hromosomu. Tātad jebkuri rituāli un zinātniskie pētījumi darbojas tikai līdz maģiskajam saplūšanas brīdim.

Gandrīz 100% garantiju spēj dot tikai tā saucamā preimplantācijas diagnostika jeb PGD. Šajā gadījumā olšūna tiek apaugļota ārpus mātes organisma un embrijs aug inkubatorā piecas dienas. Trešajā attīstības dienā tiek noteikts embrija dzimums ar hromosomu analīzes palīdzību, un dzemdē tiek ievietots tikai izvēlētā dzimuma embrijs, stāsta EGV klīnikas embriologs Oļegs Kirjanovs.

Zinātniski pamatota metode ir spermas atlase ar lāzera palīdzību jeb tā saucamā "MicroSort" metode, kurā ir īpaši augsts X vai Y hromosomu nesēju skaits, ko sāka pielietot pirms 10 gadiem. Iegūto materiālu izmanto mākslīgajai apaugļošanai ASV. Spermas šķirošanas iekārtā darbojas citometrs, kas atpazīst atšķirības starp sievišķajām X hromosomām un vīrišķajām Y hromosomām spermā. Vīrišķie un sievišķie spermatozoīdi tiek novirzīti divās atsevišķās plūsmās. Latvijā šāda metode nav atļauta, nav arī dārgo iekārtu, kuras varētu to veikt. Citviet to izmanto pārsvarā gadījumos, lai izslēgtu ģenētiski pārmatojamo slimību nodošanu, kas raksturīgas konkrētam dzimumam, piemēram, hemofiliju, ar ko slimo tikai zēni.

1960.gadā tika atklāts, ka spermatozoīdiem ir dažāds ātrums. Y hromosomas nesēji (vīrišķie) ir nedaudz sīkāki, vieglāki un kustīgāki, bet vienlaikus arī mazāk izturīgi, X hromosomas nesēji (sievišķie) ir izturīgāki, lēnāki un dzīvotspējīgāki. Spermatozoīdi sievietes iekšējos dzimumorgānos var izdzīvot pat 96 stundas. Tāpēc pastāv pieņēmums, ka lielāka iespēja tikt pie meitām ir tad, ja dzimumakts notiek pirms ovulācijas. Tajās pāris dienās un stundās, ko spermatozoīdi gaida, līdz olšūna nogatavosies, skābajā vidē izdzīvo tieši X jeb meiteņu spermatozoīdi. Bet 2-4 dienas pirms ovulācijas un ovulācijas laikā sievietes maksts vide kļūst sārmaināka un ir patīkamāka Y hromosomas nesējiem jeb vīrišķajiem spermatozoīdiem. Dažas dienas pēc ovulācijas vide organismā atkal kļūst skābāka un atkal pieaug iespēja tikt pie meitas. Plānojot bērna dzimumu pēc šīs metodes jāielāgo, ka sievietes organisms ļoti jutīgi reaģē gan uz fiziskām un emocionālām pārmaiņām pašas sievietes ķermenī, gan arī uz izmaiņām dabā, laika apstākļos un apkārtējā vidē, tāpēc pat precīzs mēnešreižu cikls un ovulācijas var nobīdīties no iepriekš plānotā grafika.

Eriksona metode laboratoriski tiek izmantota jau no 70. gadiem, kad laboratorijās ar īpašu metodi atlasīja spermatozoīdus ar iespējami lielāku X vai Y hromosomu koncentrāciju. Līdz pat 72% precizitāte bija, ja "pasūtīts" bija puisītis, meitenīšu gadījumā veiksme bija par kādiem 5-7% mazāka. Veicot apaugļošanu mākslīgā ceļā, dažkārt tiek veikta apzināta augļa dzimuma izvēle, ja dzimtā novērotas slimības, kas var tikt nodotas tālāk tikai konkrēta dzimuma pēcnācējiem. Kopumā novērots, ka mākslīgās apaugļošanas ceļā biežāk tiek laistas pasaulē meitenes.

Puiku radītāji biežāk uzturā lietojot produktus ar augstu nātrija un kālija saturu. Savukārt meiteņu vecāki – kalciju un magniju saturošus produktus. Jebkura diēta jāietur vismaz divus mēnešus un jāpārtrauc mēnesi pirms plānotās grūtniecības iestāšanās. Zinātniska izskaidrojuma šādām sakarībām nav, bet ja ir vēlēšanās, var mēģināt ieturēt meiteņu: baklažāni, bietes, burkāni, gurķi, zirņi, saldie pipari, sīpoli, diētu, piena produkti. Puiku diēta - kartupeļi, sēnes, lēcas, banāni, apelsīni, persiki, vīģes un mazāk piena produktus. Turklāt iesaka vairāk sālītu ēdienu, jo ne jau velti tautā ir paruna: "Ja velk uz sāļu vai skābu – būs puika." Pazīmju vērotāji saka, ka šī metode darbojas apmēram ar 80% garantiju.

Slaidas un tievas sievietes biežāk laiž pasaulē meitas. Ja sievietes svars ir zem 55 kg, drīzāk viņai dzims meitas, secina itāļu pētnieks Andželo Ganiači. Savukārt, liela auguma sievietēm biežāk dzimst dēli. Meitenītes biežāk dzimst arī pēc lieliem sausuma, bada un karstuma periodiem.

Slikta ekoloģiskā situācija apkārtējā vidē, paaugstināts stress sabiedrībā, smēķēšana, dabas katastrofas un neveselīga pārtika graujoši ietekmē Y spermatozoīdus, kas iet bojā, jo ir neizturīgāki. Arī tad vairāk dzimst meitenes, atklāj Berlīnes pētnieki. Īsts meiteņu dzimstības mums Vācijā novērots tieši pēc Berlīnes sienas krišanas, ko saista ar paaugstinātu stresu sabiedrībā.

Rudens mēnešos ieņemtie bērniņi biežāk ir zēni, bet martā, aprīlī un maijā biežāk tiek ieņemtas meitenītes. To skaidro ar bioķīmiskajām izmaiņām sievietes organismā rudens periodā. Vienlaikus tiek norādīts, ka vīriešu dzimtes embrijos šūnas šajā periodā dalās ar mazliet lielāku ātrumu, kas, savukārt, paaugstina iedzimtu anomāliju risku tieši puisīšiem.

Smēķēšana un daži specifiski medikamenti nāvējoši iedarbojas tieši uz Y hromosomām. Smēķējošiem vecākiem trīs reizes biežāk dzimst meitiņas.