Vai jāpārbauda mājas darbi? Roka uz mācību procesa pulsa  (12)

Tas, cik ļoti vecākiem iesaistīties mājasdarbu uzraudzīšanā un izpildē, ir atkarīgs gan no skolēna vecuma, gan tā, cik bērns ir patstāvīgs un kā viņam veicas mācībās. Interese par bērna sekmēm un skolas gaitām liecina arī par vecāka ieinteresētību par bērnu vispār, tāpēc arī tad, ja bērns mācās izcili, vajag atcerēties bērnu uzslavēt par padarīto, novērtēt bērna spējas un ieguldījumu.

Arī mazajiem skolniekam pamazām ir jāmācās divas ļoti svarīgas mācību procesa prasmes – paškontroli jeb spēju organizēt savu darbu un laiku, un pašvērtējumu – prasmi novērtēt paša paveikto, vai ir vēl jāpacenšas vai viela tomēr ir apgūta? Ja abas šīs lietas gadiem ilgi pieskata vecāki, bērns, iespējams, visu skolas laiku tā arī neapgūst šīs prasmes. Toties paliekot bez vecāku kontroles un padarītā novērtējuma, skolnieks vispār nespēj pats mācīties. Par sliktām atzīmēm un nesaliktu somu vaino vecākus "Bet jūs taču mani nepārbaudījāt!" .

6 gadu vecumā bērns pats pilnībā šīs prasmes veidot vēl nespēj, bet pirmā klase ir laiks, kad sadarbojoties ar vecākiem, to var jau sākt apgūt.

Jaunākiem bērniem visbiežāk derēs modelis, kad mājasdarbu pildīšana notiek rotaļu veidā, vai arī ir modelis "mājasdarbs-rotaļa-mājasdarbs". Mācību gada sākumā vecāki apmeklē skolu, iepazītas ar skolotājiem un noskaidro, kādus uzdevumus ir paredzēts veikt, cik ilgs laiks bērnam būs vajadzīgs uzdevumu izpildei un vai skolotājs ir paredzējis, cik daudz vecākiem ir jāiesaistās. Ir skolotāji, kuri vēlas, lai vecāki radoši iesaistās un palīdz bērnam, citi vēlas, lai izskata mājasdarbus un izlabo kļūdas, citiem ir svarīgi, lai mājasdarbs būtu izpildīts un klasē varētu runāt par pieļautajām kļūdām.
Mazākiem bērniem iegaumēt mācību vielu palīdz vairākkārtēja atkārtošana, bet vecākiem jābūt pacietībai pārbaudīt, vai bērns vielu ir apguvis.

Pusaudžiem ir cita pieeja mācībām. Viņi mājasdarbus bieži vien pilda haotiski, paralēli darot citus darbus un neieklausoties vecākos. Vecākiem jānodrošina vieta, kur bērnam mācīties. Pat ja tīnis to neizmanto, vecāki tādā veidā parāda, ka viņiem bērna mācības ir svarīgas. Jau gada sākumā no pusaudža vajag noskaidrot, kas būs nepieciešams mācībām, nepieciešamās lietas vajag nodrošināt vai ļaut iegādāties pašam. Tādējādi vecāki izrādīs, ka tas viņiem ir svarīgi.
Haotisko ikdienu pusaudzim palīdz sakārtot plānotājs, kur var sarakstīt ne tikai stundas, bet arī kontroldarbus, testus, piezīmes un atgādinājumus, tādā veidā mācoties plānot savu laiku. Lai arī liekas, ka vecāki savu uzdevumu jau paveikuši un iemācījuši bērnam, kā mācīties un apgūt vielu, šis ir laiks, kad jaunajam cilvēkam viena vakara laikā ir jāspēj apgūt dažādi mācību priekšmeti. Vecākiem nav jāstāv klāt saviem lielajiem bērniem, bet jārūpējas, lai viņiem ir noteikts laiks mācībām. Tas jāizrunā gada sākumā, lai skolēns pats izvēlētos, kurā laikā viņam ir visērtāk un efektīvāk mācīties un cik laika viņam tas aizņems. Vecākiem bērnam vajag atgādināt, ka viņš pie vecākiem vienmēr var vērsties pēc palīdzības un vecāki palīdzēs atrast labāko risinājumu. Bieži vien pēdējās klasēs vecāki vairs nevar palīdzēt ar mājasdarbu izpildi, bet var sameklēt privātskolotāju vai runāt ar konkrētā mācību priekšmeta skolotāju par papildstundām.

Būtu jāskatās, lai bērnam mājasdarbu pildīšana neaizņem pārāk daudz laika. Piemēram, ārzemēs optimāli tiek uzskatīts, ka 1.–3. klases skolēniem mājasdarbu pildīšana aizņem 20 minūtes dienā, 4.–6. klases skolēniem – 40 minūtes dienā, savukārt 7.–9. klases skolēniem – divas stundas dienā.

Latvijā skolēniem mājasdarbu izpildei bieži vien jāvelta ilgāks laiks, it īpaši, ja mācību viela nepadodas. Tāpēc ir svarīgi bērnam iemācīt dažādus veidus, kā var apstrādāt iegūto informāciju, kā labāk atcerēties un rast jaunus risinājumus – ja neizdodas vienā veidā, izdodas citā. Mācot bērnam dažādus veidus, kā apgūt vielu, jāņem vērā gan bērna temperaments, gan tas, vai viņš informāciju labāk uztver vizuāli, ar skaņām u. tml. Uztveres spējām var piemērot mācību apguves veidus.

Sākumā ir svarīgi sekot līdzi, lai bērns apgūst pašus pamatus, piemēram, reizrēķinu. Pamati būs nepieciešami arī nākamajās klasēs, un to nezināšana sagādās grūtības izpildīt sarežģītākus uzdevumus. Reizēm skolēniem ir problēmas, jo viņi nav iemācījušies pamatlietas, tās vairs netiek atkārtotas, bet uzdevuma izpildei ir nepieciešamas. Tādā gadījumā vecāki mājās var palīdzēt apgūt pamatlietas, kas palīdzēs vieglāk risināt sarežģītākus uzdevumus. Parasti bērniem, kas spēj atrisināt sarežģījumus, rodas jauns stimuls mācīties, bet, ja neviens nespēj izskaidrot tā, lai bērns saprastu, bērnam nolaižas rokas.

Kamēr bērns mācās, laiku pa laikam var ieskatīties, kā viņam veicas, apjautāties, vai bērns ar visu tiek galā, vai nav nepieciešams kaut ko izskaidrot. Bērnam jāpalīdz apgūt mācīšanās paradumi. Piemēram, ja ir uzdots uzdevums, kura izpildei ir dotas divas nedēļas laika, vajag izskaidrot, kā soli pa solim to izpildīt un neatlikt uz pēdējo brīdi, lai neraisītu nevajadzīgu stresu. Šādā gadījumā var palīdzēt ar tēmas izvēli, satura izveidi, informācijas meklēšanu un melnraksta rakstīšanu. Skolēnam jāmāca plānot savu laiku, jārunā par to, cik laika viņš paredz katra mājasdarba izpildei, un pēc tam jāsalīdzina ar reāli patērēto laiku.

Ja vecāki uzskata, ka mājasdarbi ir nozīmīga bērna mācību sastāvdaļa, viņi to var izrādīt, atvēlot noteiktu laiku un vietu to izpildei. Tādējādi bērns zina, ka viņam ir sava vieta, kur mācīties un kur ir viss nepieciešamais mācībām, ir noteikts laiks, kad to darīt. Labi, ja bērnam jau iepriekš ir bijusi noteikta dienaskārtība, kurā līdz ar skolas sākšanos ir iekļauta arī mājasdarbu izpilde. Labi, ja laikā, kamēr bērns mācās, vecāki neskatās televizoru, neklausās skaļu mūziku vai istabā pa telefonu nerisina personiskas sarunas. Vecāki var lasīt, rakstīt vai citādi strādāt darbu, kas prasa domāšanu un liek ievērot klusumu un radīt nopietnu gaisotni, lai varētu netraucēti mācīties.

Pirmajās klasēs bērnam ir ļoti svarīgi apzināties, ka vecāki interesējas par to, ko viņš dara, un novērtē viņa sasniegumus. Sasniegumu novērtēšana ir svarīgāka arī vēlāk. Nevajadzētu uzlikt latiņu, ka skolēns var apmeklēt kādu pasākumu tikai tad, ja visos priekšmetos ir saņēmis noteiktu novērtējumu, jo reti kuram bērnam visi priekšmeti padodas vienlīdz labi. Vairāk jānovērtē bērna centība, neatlaidība un vēlme rast risinājumus, turklāt labi, ja vecāki spēj parādīt dažādus risinājuma veidus, nevis tikai norāda "Izmācies un neprasi man, kā to izdarīt".