Seši mīti par bērnu vakcināciju un kāpēc tie ir kļūdaini  (133)

Bet ir arī pretēji pierādījumi, kas mēģina apgāzt izvirzītos apvainojumus vakcīnu virzienā.

Portālā "Conversation.com", kas informē par medicīnas jomas aktualitātēm, apstrīdēti daži visai izplatīti apgalvojumi.

Pirmā apsūdzība – MMR vakcīnas izraisa autismu, izskanēja 1998. gadā medicīniskajā izdevumā "Lancet", kurā  Endrjū Veikfilds  (Andrew Wakefield) izvirzīja versija, ka MMR jeb masalu-cūciņu vakcīna izsauc autismu. Bet publikācijā netika atklāta visa patiesība, proti, tas, ka Vekfīlds pats bija interešu konfliktā ar MMR vakcīnu ražotāju. Arī viņš bija iesniedzis ražotājam patentu par masalu vakcīnas ražošanu, bet šis piedāvājums tika noraidīts. 2010. gadā iepriekš konfidenciālā dokumentācija kļuva publiska un atklājās agrāk slēptie pretrunīgie fakti. Veikfīldu izslēdza no ārstu reģistra par neētisku rīcību. 14 gadu laikā ir veikti neskaitāmi pētījumi par vakcīnu saistību ar autismu, bet fakti, kas to apstiprinātu, tā arī netika atrasti.

Turklāt, turpinot pētīt MMR vakcīnas ietekmi, tika analizēta situācija arī Japānā – kopš 1993. gada šajā valstī neizmanto MMR vakcīnu, bet ar autismu slimo cilvēku skaits turpina palielināties.
Vakcinēšanas pretinieki uzskata, ka vainīgs varētu būt tiomersāls, ko nelielās devās saturēja vakcīnas, bet tas netika izmantots tieši MMR vakcīnās. Kopš 2000. gada šo konservantu bērnu vakcīnās vairs neizmanto. Tas nav arī Latvijā izmantojamās vakcīnās. Bet autisma slimnieku skaits nesamazinās.

Pašlaik joprojām nav skaidras atbildes, kāpēc autisma gadījumu skaits palielinās, tomēr ar potēšanu to vairs tik viennozīmīgi nesaista. Iespējams, ka mīts par vakcīnu saistību ar autismu radies tāpēc, ka arvien biežāk šī slimība tiek diagnosticētēta periodā, kad bērns saņem vakcīnas.

Meklējot internetā informāciju par vakcīnu sastāvu, var atrast garumgaro sarakstu ar ķīmisko vielu nosaukumiem, kad ir atrodamas potēs. Ir arī tādi avoti, kas apgalvo, ka vakcīnās ir atrasts antifrīzs, formaldehīdi, alumīnija fosfāts, pat šūnas, ko saista ar cilvēku un pērtiķu biomateriāla izmantošanu. Tāpat tiek apgalvots, ka vakcinācija ir iemesls astmas, AIDS, vēža un citu smagu slimību skaita pieaugumam. Portālā Mammamia.com apgalvo, ka šie fakti ir sagrozīti, apzināti melīgi un pārspīlēti.

Dažas vakcīnas satur nelielās devās formaldehīdus, bet to devas ir tikpat nelielas, cik dabiskā ceļā izstrādā paša cilvēka organisms. Vienā bumbierī esot 600 reizes vairāk formaldehīdu nekā vienā vakcīnā. Arī apgalvojums, ka vakcinācijas produkti nonāk pa tiešo asinsritē, neatbild patiesībai – potē taču muskulī, nevis vēnā.

Nav melots par alumīnija klātbūtni, kas gandrīz 80 gadus tiek izmantots kā vakcīnas palīgviela, kas veicina cilvēka imūnsistēmas atbildes reakciju uz vakcīnu. Arī šīs vielas daudzums ir tik mazs, ka nekaitē organismam. Ārsti šīs devas salīdzina ar paraceptamolu – mazās devās tas noņem sāpes, lielās – bojā aknas.

Taisnība, poliomielīts jeb bērnu trieka ir gandrīz izzudusi. Pat Indijā, kur šī bērnu slimība bija izplatīta, pēdējos divos gados reģistrēti tikai daži saslimšanas gadījumi. Tomēr vēl pirms dažiem gadiem poliomielīts tika reģistrēts gan Āzijas, gan Kaukāza valstīs.

Bet mediķi vērš uzmanību uz masalu epidēmiju, ka nesen uzliesmoja Velsā – saslima 800 cilvēku, viens nomira. Arī masalas uzskatīja par izzudušu slimību un cilvēki pārstāja pret to potēties. Kad tika sasniegta kritiskā nepotēto cilvēku masa, saslimšana uzliesmoja. Masalas ir viens no visizplatītākajiem mazu bērnu nāves cēloņiem pasaulē, norādīts Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā.

Garais klepus bija izzudis no bērnu slimību saraksta Zviedrijā. Paļaujoties uz to, ka šīs bērnu infekcijas slimība vairs necirkulē, potēšu pārtrauca 1979. gadā. Nepagāja ilgs laiks, ka ar garo klepu saslima 75% zīdaiņu.

Viens no argumentiem, kāpēc tomēr atteikties no vakcīnām nevajadzētu, ir kolektīvā imunizācija. Sabiedrībā pašlaik tiešām necirkulē bīstamas lipīgas infekcijas slimības, bet tas saistīts ar tā saucamo kolektīvo imunitāti, kad sapotēto cilvēku skaits ir tik liels, ka saslimšanai nav iespējas tikt nodotai no viena cilvēka citam.

Ja nevakcinētās populācijas skaits samazinās (dažos avotos minētais kritiskais cipars ir 5% nevakcinēto ),  saslimšana atkal var sākt cirkulēt.

Tomēr ir cilvēku grupas, kurām vakcinācija ir pārāk liels kairinājums imūnsistēmai – priekšlaicīgi dzimuši zīdaiņi, cilvēki ar imūnisistēmas defektiem, ļoti veci cilvēki. Viņi var atļauties palikt nepotēti, ja pārējā sabiedrības daļa izpilda savu pienākumu vakcinējoties un tā ierobežojot slimību izplatības ķēdi.

ASV ir viena no tām valstīm, kur bērnu potēšanas programma ir vispieblīvētākā. Tāpēc bērnu imunologi no ASV Medicīnas institūta pastiprināti pētīja saistību starp vakcināciju un tipiskām bērnu saslimšanām ASV – astmu, alerģijām, dažādiem fiziskās un emocionālās attīstības traucējumiem un mācīšanās problēmām. Un nāca klajā ar paziņojumu, ka … vakcīnas šeit nav vainojamas.

Ik dienu zīdainim nākas saskarties ar milzīgu skaitu imunitātes kairinātāju, lēš, ka tie varētu būt no 2000 līdz 6000 dažādu atbildes reakciju ik dienu, kamēr organisms iemācās atpazīt šos kairinātājus un saprast, ko ar tiem darīt. Vakcīnās iekļautie imunitāti kairinošie antigēni kopumā nepārsniedz 150.

Paradoksāli, bet jāpiekrīt, ka arī potētie cilvēki mēdz saslimt ar slimībām, pret ko ir vakcinējušies, jo tieši tāpat kā cilvēka psiholoģiskais portrets, kas vienmēr ir unikāls, arī cilvēka organisms nekad nereaģē tieši tāpat kā kāda cita organisms. Pieaugot vakcinācijas aptverei, nenovēršami pieaug arī vakcīnu "neveiksmju" skaits. Tomēr kopumā salīdzinot saslimšanas smagumu vakcinētajiem un nevakcinētajiem indivīdiem, vieglāk slimo imunizētie bērni.