"Ļaudīm, kas ir tendēti uz spēcīgām emocijām, mēdz būt zemāks pašvērtējums nekā citiem," norāda Mičiganas Valsts universitātes Biznesa vadības koledžas docente mārketingā - Ajala Ruvio (Ayalla Ruvio).
"Saskaroties ar grūtībām, materiālisti dodas iepirkties," skaidro Ruvio, "Taču šie piespiedu impulsīvie izdevumi var radīt vēl lielāku stresu un mazināt labklājību. Materiālisma ietekmē vienkārša neveiksme var kļūt par īstenu katastrofu."
Pētījuma pirmajā daļā Ruvio ar kolēģiem aptaujāja 139 iedzīvotājus no kādas Izraēlas Dienvidu pilsētiņas, kas 2007.gadā pusgadu cieta no Palestīnas raķešu uzbrukumiem. Tāpat tika aptaujāti arī 170 iedzīvotāji, kas nāca no citas Izraēlas pilsētas - vietas, kas neatradās apkaimē, kur notika uzbrukumi.
Datu vākšanu periodā starp teroristu uzbrukumiem koordinēja Ruvio. Viņas kolēģi bija Eli Somer, profesors un klīniskais psihologs Haifa Universitātē Izraēlā, un Aric Rindfleisch, biznesa profesors un Ilinoisas universitātes departamenta vadītājs.
Rezultāti: materiālistiski orientēti cilvēki, kas saskaras ar draudiem dzīvībai, ziņoja par daudz augstākiem pēc-traumas stresa simptomiem, impulsivitāti un nepārvaramu vēlmi iepirkties salīdzinājumā ar tiem, kuriem materiālās vērtības nebija tik būtiskas.
Pētījuma otrajā daļā zinātnieki nolēma pārbaudīt citus ar materiālismu saistītus aspektus. Viņi veica pētījumu, aptaujājot 855 ASV iedzīvotājus, un jautāja par viņu materiālistisko dabu un bailēm no nāves.
Arī pētījuma otrajā daļā tika konstatēts, ka materiālistiski noskaņoti cilvēki mazina savas bailes no nāves, impulsīvi un nekontrolēti tērējot naudu.
Šajā gadījumā tā nebija reakcija uz konkrētiem draudiem, piemēram, teroristu uzbrukumu, bet veids, kā tikt galā ar satraukumu par savu dzīvību.
Ir vēl viens saistošs faktors, kura dēļ mūsdienās pieaug sabiedrības patēriņš. "Par tipisku iemeslu šopaholiķa neapdomīgajai naudas tērēšanai kļūst kara vai terorisma draudi. Stihiska bēgšana, terorakti, epidēmijas, kara draudi materiālistu apziņā kļūst uzmācīgi. Lai spētu tikt galā ar šo situāciju, cilvēki steidzas iepirkties un patērēt. Iepirkšanās terapija patiesībā nerada pozitīvu efektu," piebilst profesore Ajalla Ruvio.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
