'Vien maz bučiņ?' 10 izpratnes par skūpstu dažādās pasaules malās  (5)

Dienvidniekus, tādus kā, piemēram, itāļus, spāņus, arī kaukāziešus apvieno tāda īpašība kā paaugstināta emocionalitāte. Viņi aktīvi žestikulē, daudz un skaļi smejas - vienvārdsakot, atklāti pauž savas jūtas. Tāpēc skūpsts viņiem ir komunikācijas veids un nebūt ne kāda iejaukšanās kāda cita cilvēka personīgajā teritorijā un dzīvē.

Piemēram, spāņiem satiekoties, ir pieņemts skūpstīt uz vaiga radiniekus. Draugus un paziņas viņi var sveikt piespiežot vaigu viens otram un draudzīgi paklapējot pa muguru. Itāļiem ar to vien nebūs gana. Viņi skūpstam pievieno dažādas taktīlas darbības - pakratīs roku, saspiedīs elkoņus, kārtīgi apkamps. Skūpstīties itāļiem patīk - valstī regulāri notiek zemūdens skūpstīšanās pasaules čempionāts. Bet Venēcijā jau iedibinājusies skaista tradīcija svinēt Jauno gadu, skūpstoties Svētā Marka laukumā.

Dažās pēdējās desmitgadēs skūpstīšanās satiekoties kļuvusi arvien populārāka visā Eiropā. Lai gan vācieši atšķiras no dienvidniekiem ar savu atturību, taču arī viņi pēdējā laika ar prieku pārņēmuši modi "sabučoties" ar draugiem, tuviniekiem un kolēģiem. Starp citu, saskaņā ar joprojām valdošajām etiķetes normām, saskūpstīties ar pēdējiem no sarakstā minētajiem joprojām ne vienmēr ir pieņemami.

Demokrātijas apstākļos tā dēvēto "ofisa planktonu" vidē pieaudzis strādājošo sieviešu īpatsvars, populāri ir atvērtā tipa biroji, un tas viss novedis pie "sabučošanās tradīcijas" straujas izplatīšanās. Konservatīvajā Vācijā darba devēji pauduši neapmierinātību ar šo jauno parādību. Lai apkarotu šādu vaļību darbavietās, jau izskanējuši priekšlikumi ievērot kolēģu starpā vismaz 60 cm distanci, kā arī izvietot uz biroju galdiem zīmes ar norādēm, ka šeit ir no skūpstiem brīva zona.

Pats kaislīgākais un populārākais skūpstu veids, kura vēsture un izcelsme joprojām tīta tādā kā noslēpumā. Saskaņā ar vienu no leģendām, reiz kaut kad viduslaikos kāda augstdzimusi dāma apmeklējusi kādu jaunu vīndari. Dāmu vīna garša ārkārtīgi iespaidojusi un viņa vēlējusies uzzināt labās garšas noslēpumu. Jauneklis stāstījis, ka noskūpstījis katru sava vīnogu lauka vīnodziņu, kas bijusi paredzēta vīna darīšanai, un piedāvājis nodemonstrēt savu māku un prasmes. Francūži sāka dēvēt šo skūpstu par "dvēseļu saplūšanu", un tā slava izplatījās visā pasaulē.

Šodien zinātnieki uzskata, ka šis skūpsts spēj radīt "laimes hormonus", kas, savukārt, palīdz radīt spēcīgu organisma imūno aizsardzību.

Vispasaules skūpstu dienu oficiāli atbalsta pat Apvienoto Nāciju Organizācija un tā tiek svinēta katru gadu 6.jūlijā. Šīs dienas izcelsme meklējama Anglijā, kur to atzīmē jau no 19.gadsimta beigām. Šajā jūlija dienā cilvēki visās pasaules malās, parasti lielajās pilsētās, pulcējas kopā, lai ar kārtīgu saskūpstīšanos, konkursiem un sacensībām atzīmētu šo ievērības cienīgo dienu.

Pārsteidzoši, bet paralēli šai vispasaules skūpstu sajūsmai, pašā Anglijā joprojām spēkā ir aizliegums, kas aizliedz mīlnieku pāriem skūpstīties un izrādīt pārāk kaislīgas jūtas, piemēram, metro. Šāds noteikums tika ieviests, lai skūpstīties kārie tīri objektīvi netraucētu pasažieru plūsmai.

Austrumu kultūra spēcīgi atšķiras no Rietumu kultūras, it īpaši jautājumos, kas skar ciešākas attiecības starp cilvēkiem. Piemēram, japāņi cienī un godā senās tradīcijas un paražas, saskaņā ar kurām - skūpsts ir intīms žests, kas pauž mīloša pāra jūtas. Viņiem nebūt nav raksturīgi paust jūtas kaislīgi - te nav pieņemts krist kādam ap kaklu, skūpstīt kādu, pat bērnus ne. Līdzīgi atturīgi uzvedas ķīnieši un korejieši.

Vienīgais, uz ko šie cilvēki parakstās - tas ir skūpsts rokas stiepiena attālumā, kad abi iesaistītie noliecas uz priekšu un pavisam viegli saskaras ar lūpām, bet tiešām tikai uz kādu sekundes daļu.

Šķiet, visaizkustinošākie šajā ziņā varētu būt eskimosi. Klimatiskie apstākļi šajās ziemeļu teritorijās uzliek zināmus ierobežojumus. Skaidrs, ka aukstums mīlniekiem liegtu baudīt to pašu "franču skūpstu", pretējā gadījumā viņi riskētu gūt pamatīgus lūpu apsaldējumus. Turklāt ziemeļnieki mēdz tā ietīties apģērbā, ka neapsegts paliek vien deguns un acis.

Bet vai tāpēc iztikt bez skūpstīšanās priekiem? Nē, protams. Atjautīgie un mīlošie eskimosi nāk klajā ar savu pieeju lietām - tur viss notiek caur īpašiem glāstiem "kunik". Tas nozīmē, ka viens no iesaistītajiem piespiež deguna un virslūpu otram un ieelpo otra smaržu. Savukārt bez jebkāda konteksta degunus mīlīgi saberzē gan draugi, kaimiņi, gan laulātie, kā arī mazbērni un vecmāmiņas.

Kas kopīgs krievu un holandiešu skūpstīšanās tradīcijām? Trīskāršais skūpsts! Tradīcija saskūpstīties trīs reizes radās valsts dienvidu daļā un izplatījās pa visu valstī pirms vairāk nekā 50 gadiem. Saskaņā ar vienu no versijām, pirmais skūpsts ir par sevi, otrais - par partneri, trešais - par karalieni. Nesen holandieši spēra vēl vienu nopietnu soli ceļā uz emocionālo atbrīvošanos un atcēla senu aizliegumu, kas pielīdzināja "franču skūpstu" izvarošanai.

Uz Krievijas kultūru savu dziļo iespaidu ir atstājuši kā Austrumi, tā Rietumi. No vienas puses, Krievija aizņēmās daudz novitāšu no attīstītās Eiropas vēl Pētera I laikos, no otras puses - Austrumu gudrība un Pareizticīgās baznīcas stingri diktētie noteikumi nedeva krieviem iespēju "izlaisties".

Ārpus Krievijas izveidojies uzskats, ka krieviem tīk skūpstīties ar visiem pēc kārtas, īpaši nešķirojot. Tam pie vainas ir slavenais "Brežņeva trīskāršais skūpsts", kuru padomju laika augstā politiskā amatpersona tika vairākkārt pasaulei demonstrējusi piemērotos un ne tik piemērotos apstākļos.

Paši krievi uzsver - tā tas nav. Skūpstīšanos trīs reizes nedrīkst jaukt ar Eiropas "bučām uz vaiga". Ar svešiniekiem krievi nekad neskūpstās trīs reizes. Tā esot zīme īpašai labvēlībai, draudzībai un brāļu mīlestībai.

Arābi - kaislīgi pēc dabas, taču šajās zemēs valda stingri sociālās morāles likumi, kas balstīti musulmaņu tradīcijās un nepieļauj arābu uzvedībā nekādas vaļības. Ceļojot uz arābu valstīm, tiešām nevajadzētu ļauties glāstiem un skūpstiem publiskās vietās. Pat visnevainīgākais "čmok-čmok" uz vaiga var tikt uztverts kā vietējo iedzīvotāju virzienā raidīts apvainojums. Par šādu uzvedību var saņemt sodanaudu vai pat vēl smagāku soda mēru.

Piemēram, par skūpstu uz kādas Abu Dabī ielas, var saņemt 500 ASV dolāru naudassodu vai pārdomas aiz restēm vairāku nedēļu garumā. Indonēzijā maksimālais naudas sods par šādu izklaidi var sasniegt 33 000 dolāru. Starp citu, arī Indijā šāda uzvedība tiks nosodīta, taču tur vaininieki saņems mutisku nosodījumu.

Amerikā eksistē vairākas tradīcijas, kas saistītas ar skūpstīšanos. Piemēram, plaši zināma ņujorkiešu tradīcija masveidā skūpstīties Taimskvērā, atskanot gadumijas pulksteņa sitieniem. Cita tradīcija - tajā pašā vietā dienā, kad ASV svin uzvaru pār Japānu, skūpstās lērums cilvēku, kas pārģērbušies jūrnieku un medmāsu tērpos, atdarinot slaveno fotogrāfa Alfrēda Aizenštata bildi.

Savā uzvedībā, iespējams, visvairāk atbrīvotā nācija ir gājusi vistālāk un oficiāli ieviesusi filematoloģiju - zinātni, kas pēta un klasificē skūpstus pēc dažādiem parametriem. Lai katrs filematoloģijas smalkumus izzina un apgūst pats, piebildīsim vien, ka šī zinātne apgalvo - skūpstīšanās palīdzēt sadedzināt kalorijas un izlīdzināt grumbas!