Atkal nakts uz slapja paladziņa  (7)

Par enurēzes problēmu stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Guntis Rozentāls un pediatre Nataļja Bozotova.

Zēni ar enurēzes problēmu saskaras trīs reizes biežāk nekā meitenes, bet tikai trešā daļa ģimeņu vēršas pēc palīdzības pie ārstiem. Ja problēma tiek ignorēta, 1-2% gadījumu enurēze var saglabāties visu mūžu.

Parasti urīna nesaturēšanas problēma pati no sevis neparādās. Ja iepriekš enurēzes nebija, bet astoņos gados sākas slapināšana gultā, tad tā visdrīzāk ir urīnceļu infekcija. Enurēzes pacientiem  "sausuma periodi" nemēdz būt.

Par vieglu nakts enurēzes formu runā, ja ir viena slapināšanas epizode nedēļā.
Vidēji smaga enurēzes forma - līdz trīs slapināšanas epizodēm nedēļā;
Smaga enurēze - vairāk par trīs epizodēm nedēļā.

Urīna nesaturēšana jeb nakts enurēze mēdz būt divu veidu. Biežāk sastopamā ir neorganiskā (primārā) enurēze, kuras iemesls var būt ģenētiska iedzimtība, proti, ja kādam no vecākiem  bērnībā bijusi šī urīna nesaturēšanas problēma. Ja abiem vecākiem bijusi enurēze, risks, ka tā būs arī bērnam, ir 77 %.

44 % liels risks ir tad, ja ar urīna nesaturēšanu naktī slimojis viens no vecākiem, bet tikai 15 %, ja nevienam no vecākiem tāda diagnoze nav bijusi.

Organiskās (sekundārās) enurēzes iemesli meklējami organisma bojājumos - nierēs, muguras, galvas smadzenēs.

Iespējams, ka pie urīna nesaturēšanas problēmas vainīgs hipofīzes izstrādāto hormonu vazopresīna deficīts, kas regulē urīna veidošanos. Normāli uz nakti katram cilvēkam šī hormona daudzums palielinās, tāpēc nakts laikā urīns organismā veidojas mazāk. Bērniem, kuriem ir šī hormona deficīts, urīns arī naktī turpina veidoties tādā pašā daudzumā kā dienas laikā, taču urīnpūslis to visu nespēj saturēt.

Poliūrija jeb urīna pārmērīga produkcija nakts laikā ir biežāk sastopamā patoloģija, kas noved pie urīnpūšļa pārpildīšanās. Tam par iemeslu mēdz būt pārmērīga šķidruma lietošana dienas otrajā pusē vai antidiurētiskā hormona, kas stimulē ūdens uzsūkšanos atpakaļ nieru kanālos, nepietiekamība.

Vēl viens iemesls - urīnpūšļa funkcionālie traucējumi. Pūslis var pārpildīties pat tad, ja nakts urīna produkcija nepārsniedz normu. Tas liecina par to, ka urīnpūšļa tilpums ir samazināts. Situācija var atkārtoties vairākas reizes naktī. Šo iemeslu dēļ nieru saražotais urīna daudzums naktī pārsniedz urīnpūšļa tilpumu.

Cilvēkiem, kam ir palielinātas aizdegunes mandeles, nakts enurēzes cēlonis var būt augšējo elpceļu darbības traucējumi.

Urīna nesaturēšanas cēlonis var būt arī spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, bet smagākos gadījumos enurēzenes iemeslu var būt arī emocionāla vai fiziska vardarbība, tai skaitā bērna ignorēšana. Spēcīgais pārdzīvojums izraisa neapzinātu urīna noplūdi. Raksturīgi, ka bērni, kuriem ir enurēze, reti raud, baidās, ka tiks kaunināti, nesaprasti, tāpēc psiholoģijā šo problēmu dēvē arī par "neizraudātajām asarām".

Reizēm bērnam slapināšana gultā parādās, kad ģimenē ienāk jauns mazulis. Vecākais bērns redz, ka vecāki jaunākajam brālim vai māsai izrāda vairāk uzmanības, redz, kā mamma un tētis mazajam maina autiņbiksītes, tāpēc rodas neapzināta vēlme atkal būt maziņam.

Čurāšana gultiņā var nozīmēt ari neapzinātu atriebību, kas parādās gadījumos, ja vecāki bērnu pārāk agri centušies pieradināt pie podiņa.

Konsultācijā pie psihologa bērna emocionālo traumu var konstatēt ar rotaļu smilšu kastē vai zīmējumu palīdzību. Kad cēlonis zināms, daudz tiek strādāts arī ar bērna vecākiem, lai viņiem izskaidrotu, kā radušos problēmu var atrisināt.

Nakts enurēzei ir tieša negatīva iedarbība uz bērna psihi. Ar to slimojošie bērni bieži ir nervozāki, jo viņi parasti kārtīgi neizguļas un mostas sliktā garastāvoklī. Var būt arī novērojami uzvedības traucējumi un mācīšanās grūtības.

Jāsāk ir ar urīnanalīzēm, lai pārliecinātos, vai slapināšanas iemesls nav kāda urīnceļu infekcija (visbiežāk tas ir cistīts, kas liek bieži apmeklēt tualeti).

Jāveic sonogrāfija, lai izslēgtu dažādas vēdera dobuma orgānu patoloģijas.

Jānoskaidro, vai nav iedzimtas kādas augšējo urīnceļu attīstības anomālijas.

Progresīva metode ir urofloumetrija. Pacientam liek pačurāt uz īpaša podiņa. Tad urofloumetrijas aparāts novērtē urīna strūklas ātrumu, urīnpūšļa ietilpību un noskaidro, vai urīnpūslis nav hiperreflektīvs jeb gluži otrādi - vai tam nav pārlieku zems reflekss.

Ja, izmeklējot bērnu medicīniski, netiek atklāts urīnceļu iekaisums, noskaidrots, ka problēma nav ģenētiski iedzimta, ārsts nav atzinis, ka bērnam ir nenobrieduši nervu sistēma, nav miega traucējumu, kas izpaužas enurēzes gadījumā, tad slapināšanu gultā itin veiksmīgi var palīdzēt atrisināt ar psihologa palīdzību un problēmas risināšana šādā veidā uzrāda sekmīgus rezultātus.

Lai ārstēšana būtu efektīva, svarīgi, lai bērns pats saprastu, ka čurāšana gultā nav normāla un gribētu no tās atbrīvoties.

Uzvedības terapija iesaka atteikties no autiņbiksītēm un ievērot regulāru urīnpūšļa iztukšošanas ritmu ik pēc divām stundām. Bieži vien tas ir pietiekami, lai novērstu pēkšņu vajadzību urinēt un dienas urīna nesaturēšanu.

Pozitīva attieksme. Runāt ar bērnu pozitīvi, iedrošināt viņu, nepelt un nenosodīt par to, ja kārtējo nakti gadījies pamosties jau slapjos paladziņos. Bērnu nedrīkst kaunināt un sodīt. Nedrīkst bērnam pievērst pastiprinātu uzmanību tikai tajā laikā, kad aktuāla ir enurēzes problēma, bet, līdzko situācija uzlabojusies, atkal atslābt un bērnu atstāt novārtā.

Modināšana naktī. Var mēģināt naktī bērnu pamodināt un piedāvāt viņam aiziet uz podiņa. Taču atceries, ka noteikti bērns jāpamodina līdz galam, nedrīkst viņu tikai pakratīt aiz pleca un, mazajam esot pusnomodā, pavaicāt par podiņu. Bērnam ir jābūt ar acīm vaļā, viņš jāaizved uz tualeti, jāieslēdz gaisma.

Modinātājierīce. Enurēzes pacienti aptiekās var painteresēties, vai nav iespējams iegādāties tā saukto signālzvaniņu - speciālu ierīci, kas reaģē uz pirmo urīna pilienu un tajā brīdī zvana, pamodina bērnu un viņš var pagūt aiziet uz tualeti. Terapijas ilgums ir vismaz 2-3 mēneši. Vecākiem aktīvi jāpiedalās terapijā, jāpalīdz bērnam pamosties un doties uz tualeti. Pētījumu dati liecina, ka šī terapija ir efektīva apmēram divām trešdaļām pacientu.

Pašsuģestija. Katru vakaru skaitiet pašu sacerētu iedvesmojošu pantiņu par to, ka šī nakts būs mierīga, gulēšu labi, mierīgi. To var uzrakstīt arī uz zīmēšanas lapas un pielikt pie sienas.
Naktslampiņa. Uz nakti iededz bērna istabā nakts lampiņu, lai būtu vieglāk aizkļūt līdz tualetei.
Režīms. Primāras enurēzes ārstēšanu var sākt bez zālēm, nosakot stingru dzeršanas un dienas režīmu. Lielāko daļu šķidruma ieteicams uzņemt dienas pirmajā pusē, atsakoties to lietot pēc pulksten sešiem vakarā.

Diendusa. Bērni, kas cieš no enurēzes, parasti ir hiperaktīvi, pa dienu viņi nogurst, bet pa nakti nepaspēj atpūsties, lai arī guļ dziļā miegā un nejūt vajadzību apmeklēt tualeti. Tāpēc ļoti vēlams, lai vismaz diendusa būt laiks, kad atgūt spēkus.

Pats visu sakopj. Lielākam bērnam pašam ir jāieradina mazgāt savus pieslapinātos palagus. Var paskaidrot, ka mamma un tētis ar problēmu palīdzēs tik galā, tomēr sekas novākt jāprot pašam. Tas ļaus bērnam saprast, ka slapināšana gultā nav uzskatāma par normu un šis jaunais pienākums viņu motivēs ātrāk tikt ar problēmu galā.

Uzmanība. Efektīgākā metode psiholoģijā enurēzes problēmas risināšanai ir "15 minūtes" - vismaz tik ilgi katru dienu bērnam jāvelta nedalīta uzmanība, lai panāktu brīnumainus rezultātus, atrisinātu ne tikai emocionālas grūtības, bet arī uzvedības traucējumus un arī slapināšanas problēmu.