Pieci satraucoši fakti par sapņiem

Attīstoties zinātnei un tehnoloģiskajām iespējām, pētnieki atklāj arvien vairāk informācijas par nosacīti netveramo jomu – cilvēka prāta stāvokli. Šai sakarā atklāti un apkopoti arī pieci neparasti fakti par sapņiem un miegu, ko saviem lasītājiem piedāvā portāla "Mnn.com" autori.

Ko nozīmē sapņi, kuros redzama vardarbība?

Pastāv dažādi miega traucējumu, kā arī sapņu veidi. Viens no tiem ir regulāra murgošana, bet atsevišķiem cilvēkiem speciālisti fiksējuši sapņus, kuros tiek izdzīvotas dažādas vardarbības ainas, ietverot arī kliegšanu, spārdīšanos un nemierīgu grozīšanos.

Kā skaidro speciālisti, šāda tipa miega traucējumi var būt pazīme paaugstinātam Pārkinsona un citu galvas smadzeņu slimību riskam, kā arī nervu sistēmas darbības traucējumiem, vēstī "Mnn".

Kas murgo biežāk – pūces vai cīruļi?

2011. gadā veiktā pētījumā atklāts, ka cilvēki, kas pēc bioritmiem ir pūces, murgo krietni biežāk par cilvēkiem - cīruļiem. Tas noskaidrots, analizējot 264 studentu atbildes aptaujā, kas fiksē gulēšanas un sapņošanas paradumus.

Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka ievērojams murgu pārsvars ir pūcēm, lai gan tā cēlonis joprojām nav noskaidrots. Pētnieki pieņem, ka viens no murgošanas cēloņiem varētu būt paaugstināts kortizola līmenis organismā, kas ir izteiktāks cilvēkiem ar aktīvāku darbošanos diennakts vēlajās stundās, raksta "Mnn".

Kāpēc sapņojam par seksu?

Par seksu krietni biežāk sapņo vīrieši, savukārt murgus biežāk redz sievietes. 2009. gadā veiktā pētījumā atklāts, ka sieviešu murgus iespējams iedalīt trīs daļās - vajāšana, tuvinieka zaudējums un neskaidra satura sapņi ar negatīvu emocionālo nokrāsu, informē "Mnn".

Vai sapņus iespējams kontrolēt?

Nav noslēpums, ka pirms miega iespējams noskaņoties, nedaudz ietekmējot arī nakts laikā sapņoto, bet vislielākā iespēja kontrolēt savus sapņus ir cilvēkiem, kuri bieži spēlē videospēles. Tāpat šie cilvēki krietni biežāk par citiem sapņo sapņus, kuros sevi it kā redz no malas. Eksperti šo tendenci skaidro ar regulāru laika pavadīšanu virtuālajā vidē un datorizētā tēla kontrolēšanu.

Kāpēc mēs sapņojam?

Sapņi ir pētīti jau kopš senatnes, un to izcelšanās izplatītākās teorijas pārstāv Zigismunda Freida uzskatus, kā arī nereti ietver redzes īpatnību uzskaitījumu. Mūsdienās ir sastopama arī teorija, ka sapņi ir saistīti ar cilvēka kritiskās domāšanas spēju un nakts laikā mūsu smadzenes pārslēdz savu darbības veidu uz tā dēvēto "domāšanu ārpus kastes".

Jāpiebilst, ka šī spēja ir noderīga ikdienas jautājumu risināšanā, jo nereti mēdzam pamosties ar prātā iešāvušos atbildi uz jautājumu, kas, iespējams, mocījis prātu dienām ilgi.

Sarakstu karuselis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

Archive

Pieci satraucoši fakti par sapņiem (93)

Life