Ja durvis vaļā - drīkst pievienoties
Atveru vārtiņus un eju pagalmā. Nekur neviena nav. Klusums. Ikmēneša rekolekciju diena "Deja un kontemplācija" sākusies jau no rīta, kad stundas dejai mijas ar Rakstu lasījumu un kontemplatīvo lūgšanu. Var nākt uz visu dienu, drīkst pievienoties arī pa posmiem, ja kapelas durvis ir vaļā. Durvis ir ciet. Gaidu. Izpētu priekštelpu - ziņojumu dēlis ar informāciju par gaidāmajiem notikumiem, dažu pasākumu fotogrāfijas, stikla skapis ar klosterī izgatavotiem un nopērkamiem priekšmetiem - svecēm, rožukroņiem.
Pusdienu pauze un atpūtas mirklis laikam ir beidzies un telpā sāk sanākt rekolekciju dalībnieki. Tās ir dažāda vecuma sievietes. Joprojām valda klusums, izskan tikai kāds kluss čuksts. Atveras kādas sānu durvis un parādās arī klostera māsa Diāna O.P.* - dejas meditācijas vadītāja. Viņai seko cita klostermāsa. Kapelas durvis tiek atvērtas un sanākušie var iet iekšā.
Kapelas telpa ir ļoti gaiša, krēsli nostumti malā un atbrīvots vairāk vietas. Telpas centrā uz grīdas deg svece, blakus atrodas Bībele. Malā - mūzikas atskaņošanas iekārta. Abas klostera māsas tērptas baltos, garos tērpos - habitos, galvās raksturīgās melnās galvassegas - plīvuri. Kājās - melnas deju čībiņas. Arī sanākušajām sievietēm kājās vai nu siltākas zeķes vai deju čībiņas. Klostermāsas sveicina tos, kas pievienojušies no jauna, un māsa Diāna O.P. saka - "Mēs dejosim. Neuztraucieties, ja kaut kas nesanāks, jūtieties brīvi. Es jums tūlīt visu parādīšu".
Klostermāsa iesākumā rāda deju soļus - tie nav ļoti sarežģīti, tomēr iesācēji vienalga nedaudz apjūk. Visas dejas, ko paredzēts dejot, ir pieskaņotas attiecīgās nedēļas Sv. Rakstu tēmai. Šodien tiek iztirzāta rakstu vieta par Jēzu un 10 spitālīgajiem. Māsa nolasa fragmentu, nedaudz skaidro un tad aicina atkal dejot. Kustību horeogrāfijā viņa velk paralēles ar citēto tekstu. Sanākušās sievietes ļaujas dejai. Klostermāsa Diāna O.P. virpuļo dejā tā, ka habitas stērbeles noplīv vien. Deja ietver arī aktīvas kustības ar rokām. "Elpojiet! Turpiniet elpot!" pēc dejas beigām smaida klostermāsa.
Deja - ļoti privāta lūgšanas forma
"Daudziem, pat dziļi kristīgiem cilvēkiem šī dejošana nav saprotama - liekas gandrīz kā tāda Dieva zaimošana. Bet tā ir iespēja būt saskarsmē ar savu visdziļāko būtību - ar Dievu, kas ir cilvēkā. Man ļoti patīk tas, ka šeit, klosterī, lauž šos priekšstatus," - vēlāk man stāsta viena no uzrunātajām sievietēm - divu augstskolu pasniedzēja Linda, kas pati pieder luterāņu konfesijai. "Esmu apmeklējusi rekolekcijas daudzviet, arī Jura Rubeņa vadīto "Elijas namu" - meditācija ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa, bet šāda iespēja - meditēt un lūgties dejojot - ir tikai šajā klosterī, tāpēc nāku šurp regulāri."
Blondā mikrobioloģe Ilze šurp speciāli atbraukusi no Olaines. "Reiz atbraucu un pamēģināju un kopš tā laika šī deja man ir vajadzīga. Man tas nemaz nešķiet mulsinoši. Tas kaut kā man palīdz dziļāk izprast Dieva vārdu. Turklāt esmu trīs bērnu mamma, šī ir diena klusumā, mierā un apcerē un es pēc tam trīs mēnešus varu dzīvot no tā, ko šeit saņemu," stāsta Ilze.
Stunda dejai mijas ar stundu, veltītu Sv. Rakstiem un kontemplācijai, ko vada otra māsa - vāciski runājošā klostermāsa Hanna-Rita O.P. Māsa Diāna tulko. Tad sanākušie pēc kādas rakstu vietas pārspriešanas apklust, sēž vai tup uz ceļiem un iegrimst klusumā. Pēdējā deja notiek jau tad, kad ārā ir tumšs. Telpā deg svece un vēl dažas niecīgas gaismiņas, un visi dalās ar meditāciju dienā piedzīvotajām sajūtām un atklāsmēm.
450 dejas
Dejas meditāciju māsa Diāna O.P. pirms 10 gadiem uz Latviju atvedusi no Vācijas. Tur viņa īpašā Sakrālās dejas institūtā studējusi gan deju, gan kustību terapiju. Pēc atgriešanās klostermāsa šeit izveidojusi dejas meditāciju programmu, apvienojot citu deju skolu pieredzi un savu personīgo izpratni. "Mēs piederam Dominikāņu ordenim. Zināms, ka Svētais Dominiks 12-13.gs mijā lūdzās ar visu ķermeni - tas dokumentēts kā "deviņi lūgšanu stāvokļi". Iepazīstoties ar visu informāciju, izveidoju Latvijā dejas meditāciju. Manā gadījumā pavisam tās ir 450 dažādas dejas. Būtībā dejā pārdomājam, izdzīvojam un konfrontējam savu dzīvi ar Sv. Rakstiem un lūgšanām."
Pamazām dejas meditācija šeit iegūst arvien lielāku popularitāti. Dejot un meditēt klosterī ierodas dažādu konfesiju pārstāvji no dažādām pilsētām. Dejot mēdzot arī vīrieši. Šodien gan neviens nav ieradies.
No māsas Diānas O.P. melnā plīvura ārā spurojas matu šķipsnas. Pēc pasākuma beigām viņa atzīst, ka ir apaukstējusies un nedaudz nogurusi. Dejojot par to gan nekas neliecināja.
"Baznīca ļoti atturīgi izturas pret kustību liturģijā, jo kanoni ir stingri noteikti un tradicionālā baznīcas liturģijā deja nav paredzēta - tas ir viennozīmīgi. Es to zinu un saprotu. Dejas meditācijai Eiropā mūsdienu izpratnē ir vien daži gadu desmiti. Tāpēc vēlreiz uzsveru, ka tā ir privāta lūgšana. Tāpēc mēs to nedejojam atklātos dievkalpojumos, neļaujam filmēt, fotografēt vai sēdēt malā un vienkārši skatīties. Taču tie, kas to piedzīvojuši - gan no baznīcas vides, gan sekulārās vides - ir piedzīvojuši, kā tas darbojas uz cilvēku. Daudzi ir to atzinuši par labu un veicinošu, pacilājošu, iedvesmojošu. Tiem, kam tas patīk, tiem tas arī palīdz. Deja palīdz tikt galā ar grūtībām, palīdz atrast prieku ikdienā. Cilvēki ir spējuši izrāpties no depresijas ar šo."
Rekolekciju diena beigusies. Sveces tiek nopūstas, sanākušie atvadās un klusi aizslīd tumsā, lai ierastos šeit atkal pēc mēneša.
* - O.P. - saīsinājums no “Ordo praedicatorum – sprediķotāju ordenis”, kas apzīmē piederību ordenim
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!