Edvards VII – biedējoši neglītā mazuļa krāšņā diena
Karalienes Viktorijas un prinča Alberta vecākais dēls tika kristīts 1842. gada 25. janvārī Vindzoras pils Svētā Džordža kapelā. Kristību piezīmēs atrodams karalienes Viktorijas ieraksts, informējot, ka "kristību diena iesākās ar zvanu skaņām un šāvienu zalvēm".
Jāpiebilst, ka karaliene savu mazuli arī raksturojusi kā biedējoši neglītu, tomēr, neraugoties uz šo faktu, kristību dienu plānojusi rūpīgu un krāšņu.
Svarīgajā brīdī karaliene Viktorija valkājusi īpašu tērpu, kā arī dimanta diadēmu, savukārt karaliskās ģimenes vīriešu kārtas pārstāvji bijuši ieģērbti militārās uniformās. Mazulis kristībās ieguvis otro vārdu – Alberts, un karaliene ar prieku aprakstījusi arī šo notikumu, uzsverot, ka ir lieliski, ka viņas dēls nesīs arī sava mīļotā tēva vārdu.
Vēstures avoti vēstī, ka Edvarda VII kristībās izmantots sudraba kristāmtrauks lilijas formā, kas nodots nākamajām paaudzēm un lietots gandrīz katrās nākamajās karaliskās ģimenes kristībās.
Princis Aleksandrs Džons – steidzīgas kristības un pāragra nāve
Aleksandrs Džons Čārlzs Alberts bija sestais karaļa Edvarda VII un Dānijas karalienes Aleksandras bērns, piedzimstot priekšlaicīgi 1871. gada 6. aprīlī, klāt esot vien vietējam ārstam un medmāsai.
Vēsturiskā brīža piezīmēs vēstīts, ka "mazulim bijušas aukstas rokas un kājas, un tajās praktiski necirkulējušas asinis. Ārsts jaundzimušo ierīvējis ar brendiju, tomēr tas mazā prinča veselības stāvokli nav uzlabojis, un kļuvis skaidrs, ka mazuļa dzīvība drīz izdzisīs".
Alberts Džons steidzīgi nokristīts Aleksandras gultā, mazuļa vecākiem apraudot savu nelaimi un karalim Edvardam turot trauku ar svēto ūdeni.
Jau nākamajā dienā princis Džons nomira un, kā informē vēstures avoti, "tas noticis tik mierīgi, ka ir neiespējami noteikt laiku, kad mazulis ievilcis savu pēdējo elpu".
Pirms dēla apglabāšanas prinča tēvs nogriezis mazulim matu cirtu, ko rūpīgi glabājis visu atlikušo mūžu.
Edvards VIII – septiņi vārdi un cara Nikolaja II labvēlība
Karaļa Džordža V dēls Edvards kristīts 1894. gada 16. jūlijā. Svarīgajā notikumā piedalījās arī mazuļa vecvecmāmiņa karaliene Viktorija, kuru pavadīja viņas mazmeita un līgavainis Nikolajs, kurš drīz vien kļuva par Krievijas caru Nikolaju II.
Cara dienasgrāmatā šai dienai veltīts ieraksts, minot, ka karaliskajam mazulim vecmāmiņa devusi septiņus vārdus – Edvards Alberts Kristiāns Džordžs Endrjū Patriks Dāvids, par godu viņa vectēvam, diviem vecvectētiņiem un britu svētajiem.
"Arhibīskaps iemērca pirkstus svētajā ūdenī un pieskārās bērna pierei. Pēc tam mēs dārzā dzērām tēju un nofotografējāmies, kopā esot četrām paaudzēm," rakstīja Nikolajs.
Jāpiebilst, ka šīs bijušas vienīgās kristības, izņemot prinča Džordža kristīšanu, kurās vienkopus pulcējušās četras karaliskās ģimenes paaudzes. Šai gadījumā tie bija karaliskais mazulis ar savu tēvu, viņa vectēvs un vecvecmāmiņa.
Būtiski, ka tieši karaliene Viktorija saglabāja lilijas formas kristāmtrauku, ko nodeva Edvarda kristībām, kā arī nodeva nākamajām paaudzēm to pašu zīda kristību kreklu, ko viņa bija sagādājusi savas vecākās meitas Viktorijas kristībām 1841. gadā.
Pēdējo reizi krekls izmantots 2004. gadā, kad tika kristīta prinča Edvarda meita Luīze, un tas iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā kā tērps, kurā kristīts lielākais skaits cilvēku – 62.
Princis Filips - ēdamgalds un zirgi
Princis Filips dzimis 1921. gada 10. jūnijā teju uz vakariņu galda viņa vecāku villā Korfu salā. Viņš bija vienīgais prinča Endrjū dēls un sestais rindā uz troni.
Prinča māte Vācijas princese Alise dēlu raksturojusi kā burvīgu un veselīgu dēlu, par to pateicoties Dievam.
Par karaliskā mazuļa kristībām nav saglabājies daudz informācijas. Prinča māsa Sofija rakstījusi, ka Filipa krustmāte ir bijusi Grieķijas karaliene Olga un princis kristīts saskaņā ar grieķu ortodoksālās baznīcas tradīcijām, bet viņa vārds tulkojumā nozīmē "zirgu mīļotājs".
Karaliene Elizabete – nemitīgas raudas
Princese Elizabete tika kristīta Bekingemas pils privātajā kapelā 1926. Gada 26. Maijā. Kristībās, līdzīgi kā princim Džordžam šodien, piedalījās kapelas Karaliskais koris. Zināms, ka kristību laikā princese Elizabete nepārtraukti raudājusi, tā nokaitinot savu tēvoci – Velsas princi, un, karaliskās ģimenes locekļiem savstarpēji vienojoties, princesei dots pilnais vārds Elizabete Aleksandra Mērija.
Princis Viljams – pastāvējis par sevi jau autiņos
Princis Viljams Artūrs Filips Lūiss tika kristīts, ceremoniju noturot Kenterberijas arhibīskapam, Bekingemas pils mūzikas istabā 1982.gada 4.augustā. Viesu vidū bija arī Viljama krustvecāki – Grieķijas bijušais karalis Konstantīns un lēdija Sūzena Hassija.
Daudzās kristību fotogrāfijās mazulis ir redzams vaimanājam un sūkājam princeses Diānas pirkstu. Komentējot šo situāciju, Karaliene Elizabete jokojusi, ka Viljams dienās būs labs runasvīrs, jo jau mazotnē pratis par sevi pastāvēt un nevēlējies pieņemt karalienes pirkstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
