Jā vai Nē zīdaiņu veģetārismam  (30)

Veģetārieši uzskata, ka gaļā nav tādu vielu, ko nevarētu uzņemt ar augu valsts produktiem. 

Gaļa tiek minēta kā svarīgs dzelzs avots, bet dzelzi var uzņemt arī ar citiem produktiem. 

Piemēram, tiek minētas sojas pupiņas (tās gan  satur daudz kalcija, kas kavē dzelzs uzsūkšanos), ķirbji un to sēklas (satur salīdzinoši maz kalcija), vārītas parastās pupiņas (satur daudz kalcija), vārītas lēcas (satur salīdzinoši maz kalcija), lazdu rieksti un Indijas rieksti (satur citas vielas, kas ievērojami kavē dzelzs uzsūkšanos), pētersīļi, saulespuķu sēklas, šķeltie zirņi, auzu pārslas, prosa, rudzu maize, upenes, ar mizu vārīti kartupeļi, kāposti.

Lai dzelzs vieglāk uzsūktos, kopā ar dzelzi saturošo produktu maltītē ieteicams ēst arī kādu no produktiem, kas veicina dzelzs uzsūkšanos: citrusaugļi un to sulas, āboli, plūmes, zemenes, paprika, brokoļi, zaļumi.

Jāizvairās lietot produktus, kas to kavē: kakao, kafija, tēja, kola, vīns, šokolāde, spināti, rabarberi, veseli graudi un klijas, piens, kalcija preparāti.

Ģimenes ārste un pediatre Gerda Lielause ir kategoriski pret zīdaiņiem veģetāriešiem, jo ir redzējusi šādas rīcības sekas. Strādājot  Bērnu slimnīcā Onkohematoloģijas nodaļā, viņa ir redzējusi, kas notiek ar bērniem, kuri savlaicīgi uzturā nesaņem gaļu. Ir gadījumi, kad nodaļā iestājas pacienti ar dzelzs deficīta anēmiju. Šiem bērniem tiek pārlietas eritrocītu masas, tiek nozīmēti dzelzs preparāti. Tiek veikta eritrocītu transfūzija, parenterāla barošana (intravenozi tiek ievadītas minerālvielas, olbaltumvielas, sāļi), muskulī tiek ievadīti dzelzs preparāti un B12 injekcijas.

Bez tā visa varētu iztikt, ja mazulim būtu bijis adekvāts un pilnvērtīgs uzturs. Šie bērni atpaliek attīstībā – vēlāk sāk staigāt un runāt, ir nervozāki, ir zināmas grūtības skolā. Mediķiem un psihologiem šādos gadījumos ir ļoti nopietns darbs ar vecākiem. Ieteicams ļoti sirsnīgi padomāt, pirms bērnus barot kā veģetāriešus.

Gaļa satur olbaltumvielas un to galveno sastāvdaļu – neaizvietojamās aminoskābes. Aminoskābes cilvēks pats nespēj sintezēt, bet augi tās satur ļoti niecīgā daudzumā. Aminoskābes organisms izmanto muskuļaudu būvēšanai. Nekādus oficiālus pētījumus par bērniem veģetāriešiem ārste nav atradusi – acīmredzot zinātnieki nevēlas uzņemties tik lielu atbildību par mazuļa veģetārieša tālāko attīstību un sekām, lai izmantotu šādos pētījumos.

Izplatītākais zinātnieku viedoklis – cilvēks fizioloģiski visvairāk piemērots visēdāja uzturam, jo, ēdot tikai augu valsts produktus, cilvēks nevar uzņemt fizioloģiski nepieciešamās uzturvielas.

Bērnam ir jāsaņem pilnvērtīgs uzturs, lai neattīstītos dzelzs deficīta un B12 vitamīna anēmija, rahīts, olbaltumu enerģētiskā trūksme, kas ierobežo fizisko un kognitīvo attīstību jeb domāšanu. Ja vecāki nolemj bērnu audzināt kā veģetārieti, tad bērna ārstam ļoti nopietni ar viņiem jārunā, jāizskaidro pilnvērtīga uztura nepieciešamība, jābrīdina par iespējamām veselības problēmām. Ja vecākus tomēr neizdodas pārliecināt, tad tēvam un mātei tas ir rakstiski jāapliecina. Reizēm parakstu nepieciešamība liek apjaust atbildību, ko viņi uzņemas. Jāatceras, ka par savu veselību ir atbildīgs katrs pats, bet par bērna veselību – vecāki.

Dita jau vairākus gadus ir veģetāriete un pazīst arī desmitiem veģetāriešu ģimeņu. Viņas pieredze un pārliecība – ja vecāki savu bērnu netur badā vai nedod vienveidīgu ēdienu, tad tikpat veiksmīgi iespējams izaudzināt arī bērnu veģetārieti.

Viņas meita līdz astoņu mēnešu vecumam ēda tikai mammas pienu, un pūles sākt piebarot ar kaut ko citu cieta neveiksmi. Pēc tam pamazām sāka ēst dārzeņu biezeņus. Garšoja ķirbis un spināti. Vēlāk sāka ēst rīsus, sārtās lēcas ar sviestu u. tml. Vienīgais, ko Dita centās ievērot – piedāvāt bērnam iespējami lielāku ēdiena daudzveidību. Līdz gada un četru mēnešu vecumam viņa turpināja meitu barot arī ar krūti, un pārējais ēdiens visu zīdaiņa periodu bija veģetārs.

Paziņu veģetāriešu ģimenēs aug bērni, kas ir veģetārieši vai vegāni kopš dzimšanas. Daži no tiem jau ir pieauguši, un nevienam no viņiem nav nekādu attīstības problēmu. Ikviens no viņiem ir tikpat attīstīts, gan fiziski, gan mentāli, cik vienaudži visēdāji.

"Vēl mana pieredze rāda – ja vecāki bērnu baro pārsvarā ar desmaizēm, pelmeņiem, makaroniem un kartupeļiem, viņam problēmu ar veselību ir krietni vairāk nekā veģetāriešiem," uzsver Dita.

Veģetāriešiem ne retāk kā vienu reizi mēnesī nepieciešams veikt pilnu asins ainu. Jāveic pilna asins bioķīmiskā izmeklēšana, kuras laikā pārbauda folskābes, B12 vitamīna, dzelzs, transferīna, ferritīna, kalcija, fosfora, kālija, nātrija, kopējā olbaltumu, magnija un D3 vitamīna līmeni.

Vismaz reizi gadā nepieciešams veikt elektrokardiogrammu. "Gribu gan atgādināt – ņemot vērā ļoti ierobežotās asins izmeklējumu valsts kvotas, pacientam pašam vajadzētu atvērt savu maciņu, jo veģetārisms ir pacienta pārliecība, nevis medicīniska indikācija. Atkarībā no izmeklējumu rezultātiem, nepieciešamais deficīts jākompensē ar dzelzs preparātiem, kalcija un citiem minerālvielu preparātiem," stāsta ārste.

Veģetārieši mēdz uzskatīt, ka veģetārisms viņiem palīdzējis tikt galā ar dažādām slimībām. Ārste to skaidro tā: "Ņemot vērā mūsu gadsimta nelaimi – trekns uzturs (frī kartupeļi, lielveikalos nopirktas gatavas, uzsildāmas mērces ar piedevām un citas ātrās uzkodas), pusfabrikāti (pelmeņi, paciņzupas, hamburgeri, picas), – veģetāriešus varētu uzskatīt par veselīgākiem ēdājiem.

Viņu ēdienkarti vajadzētu izmantot periodiski, nevis ilgtermiņā. Jāatceras, ka Latvijā biežās sirds, asinsspiediena, liekā svara un cukura slimības varētu mazināt, pārejot uz veģetāru diētu. Iespējams, ka Latvijas problēma ir tādu diētas speciālistu trūkums, kuri zina, kā to pareizi darīt."