(turpinājums)
Pienācis laiks apskatīt LC un LVC izcelšanos. Šeitan paveras milzīgs, neierobežotu iespēju lauks. Vēl šobaltdien nav vienota priekšstata par LC pārmantojamību. Būtu nepieciešams pētījumam piesaistīt arī folkloristus un etnogrāfus. Jo tieši folklorā sakņojas dižais priekšstats par sērdienīti, Balto tēvu un divi gudri trešais muļķis - bešā atstātais - cietējs - galvenais varonis (LC ciltstēvs varbūt).
Izcelšanās teorijas
Dažādu autoru darbu apskats paver visai pretrunīgu ainu. 20 gs. 60 gados līdz ar DNS atklāšanu prevalēja uzskats par teorētiska LC gēna esamību, kura izcelsme varēja būt vienīgi mutagēna. Pētījuma autoru kolektīvs cer , ka latviešu tautas gēnu genofonda izpētes projekts spēs atbildēt uz šo nozīmīgo jautājumu. Grupa autoru uzskata, ka LC īpašības tiek iegūtas dzīves laikā situācijā, piemēram, "bērniņ, vispirms mēs ēdīsim veco biezpieniņu un šitos ābolīšus, kas jau sākuši bojāties".
LC sindroms bieži vien iet rokrokā ar bērna piedzimšanu un dzīvošanu mājas, kad finālā iestājās dvēseles stāvoklis: "tā kā mātes žēl, tā kā krekls pa īsu", un trakoti gribas ciest.
Mūsdienas LC izcelsme sākas ar mātes aicinājumu: "Meit, nedod ziedus TAM Talantu fabrikas dalībniekam, re kur viņam jau visi dod, iedosim ŠITAJAM, re, viņam nav neviena ziediņa:("
Vīrieškārtas LC parasti rodas ģimenēs, kur māte izrāda pārmērīgas rūpes par dēlu, un jau iemāca viņam galvenos dzīves pamatprincipus:
1) ja skolotājs par tavu sacerējumu ir spējis Tev ielikt 3, viņš ir absolūti aprobežots, neskatoties uz to, ka esi minējis, ka "Zaļās Zemes" autors ir Rūdolfs Blaumanis, un sacerējumā bija 25 pareizrakstības kļūdas;
2) tie puikas, kas sētā spēlē futbolu un meitenes, kas lec klasītes, nāk no neinteliģentām ģimenēm, un ar viņiem saieties nevajag;
3) tev ir ļoti vāja veselība, tikai nemēģini nodarboties ar fizkultūru.
Attiecības ar bērniem
Tā kā iepriekš tikai garāmskrejot esam pieskārušies sievieškārtas LC bērnu audzināšanas paņēmieniem, tagad mazliet sīkāk par dažiem no tiem.
LC, kā likums, saprotas ar pēc iespējas mazākiem bērniem. Vislabākie ir zīdaiņi, jo tie nekad neiebilst verbāli, toties pacietības, lai nu kā, cietējai netrūkst. Tāpēc viņa var augām dienām ucināt zīdaini, staigāt ar to garus kilometrus iekštelpās - uz priekšu, atpakaļ, dziedāt tam simtiem dziesmiņu u.t.t. Diezgan laba saprašanās cietējai ir arī ar mazbērna vecuma mazuļiem. Viņa ada tiem neskaitāmas cepurītes, vienmēr komentējot, ka iepriekšējā neesot izdevusies glīta, taisa katru dienu vismaz 3 siltas maltītes (ja, bērnaprāt, kaut kas nav garšīgs, viņa steigšus pagatavo vietā ko citu, galvenais, lai bērniņš ēd).
Labprāt izmanto dažādas bērna apmānīšanas metodes, lai tikai viņš paēstu kārtīgi - lieto spoguli, sakot, ka re, kā otrs bērniņš taisa muti vaļā, novērš bērna uzmanību un pa to laiku iestumj mutē karoti, stāsta par karotītēm māmiņai, tētiņam un krustmāmiņai.
Tiklīdz bērnā parādās pirmās savas gribas iezīmes un viņš iemācās pateikt "nē" vai paģēr ko citu nekā piedāvā cietēja, viņa biežāk sāk raudāt un atzīst, ka arī mazais viņu tomēr nesaprotot, lai kā cerējusi, ka vismaz ar kādu būs kopīgas izjūtas. Izlasījusi vienu vai divus rakstus kādā populārzinātniskā izdevumā par bērnu audzināšanu, viņa uzreiz aprakstītās nianses attiecina uz savu mazuli, uztraucas un vairumā gadījumu ved viņu pie ārsta – komentējot: "Dakter, nezinu ko lai iesāku...mēs ar 2gadīgo mazuli aizgājām uz teātri, bet viņš nespēja nosēdēt pat 20 min mierā...baidos, ka mums ir UDS". Ja dakteris iebilst, ka tik mazam bērnam nemaz nav jāspēj ilgstoši nosēdēt mierā, viņa meklē citu, saprotošāku speciālistu un šo kritizē visiem paziņām un masu saziņas līdzekļiem. Un, protams, raud un domās salīdzina mazuli ar sevi bērnībā, kad pati gan esot spējusi "stundām ilgi" mierīgi darboties.
LC labprāt ilgstoši vadā bērnu ratiņos un izmanto citus iespējamos ierobežošanas pasākumus. Ne jau, protams, lai pašai būtu mierīgāk, bet tāpēc, lai bērnu nekas neapdraudētu. Ļoti raksturīgi ir sabiedriskajā transportā apsēdināt bērnu vienu, kamēr LC pati stāv ar smagajiem iepirkumu maisiem blakus. Jautāsiet, kāpēc gan LC (tā, kurai ir AV apliecība) neizmanto privāto auto, lai iepirktos nopietnāk? Viņa neprot novietot auto tais trakajās stāvvietās, kur tikai visādi dullie vien brauc.
Tad, kad bērns ir jau lielāks, ap 3-4 gadi, viņa skraida tam pakaļ, ķer aiz rokas, neļauj kāpt peļķēs un jūrmalā - mērcēties ūdenī, kritizē, ja viņš nosmulējas, atņem viņam visu pacelto un aizmet tālu prom. Vienmēr viņa ir nodrošinājusies ar mitrajām salvetēm, dezinfekcijas līdzekli, liekām apakšbiksītēm. Bērnam viņa parasti nevelk tērpus ar īsām piedurknēm un tiklīdz salst pašai, siltāk saģērbj arī bērnu.
Viņa arī kritiski skatās uz pamperiem, jo bērnam taču spiež, tiklīdz mazulis ir nemierīgāks, rosina viņa māti "vest taču to bērnu pie kāda ārsta", atsakoties paskaidrot, ko tieši jādara pie ārsta. Ja māte ir viņa pati, viņa bez mitas vajā savu atvasi, ķer viņu aiz rokas, staigā visur pakaļ, gadiem ilgi meklē izskaidrojumu kāpēc gan mazajam vēl vajag mānekli, kāpēc viņš negrib dzert no krūzes, lieto pamperus etc., līdz kamēr tas sāk likties uzkrītoši pat svešam skatītājam.
LC attiecības ar tīņa un jaunieša gadus sasniegušajām atvasēm
1) skolā LC bērnus māca neko nejēdzoši skolotāji, bet skolas programmas ir manāmi sliktākas/sarežģītākas nekā laikā, kad LC pati mācījās;
2) LC allaž ir ārkārtīgi norūpējusies, ka viņas bērni varētu noiet no ceļa, nemitīgi saskata viņu draugu samaitājošo ietekmi, ko nenogurusi dara zināmu savam laulātam draugam, pašai atvasei un reizēm arī citiem līdzcilvēkiem. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka vispār jau viņas bērns ir ļoti labs, gudrs un smuks, tik tie pārējie... Bērns netiek laists ne uz kādiem pasākumiem, kuros varētu tikt samaitāts.
3) LC ļoti cenšas pati papildināt atvases garderobi ar viņas tikumiskajiem uzskatiem atbilstošiem apģērba gabaliem, nesaprot jauniešu modi un atklāti deklarē, ka atvases klausās mūziku, kas ne pēc kā neizklausās.
4) LC atvase, kā likums, izvēlas profesiju, kas, mātesprāt, ir pilnīgi neperspektīva un nekad neļaus nopelnīt.
5) LC garantē savai atvasei studiju kredītu, vispirms mēnesi pārmetot jaunajam studentam nepietiekamu centību mācībās, kas novedusi pie nespējas iestāties budžeta grupā. Pēc tam aptuveni gada garumā LC dalās ar līdzcilvēkiem bažās, ka atvase studiju kredītu nespēs atdot un vecākiem dzīves nogalē būs jāatmaksā šis kredīts, uz visiem laikiem atvadoties no ieceres aplūkot klasisko Parīzi vai Antalijas pludmales.
Jūtu uzplūdā LC saviem bērniem caur asarām izjusti saka - "tu mani nemīli"..
Pētījuma autori - Cālis.lv ilggadējie pētnieki un lietotāji
Turpinājums sekos
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
