Krūšu palielināšanas pirmsākumi meklējami 1962. gadā ASV, kad kādai brīvprātīgajai, tobrīd 20 gadus jaunai sievietei, veikta pasaulē pirmā šāda veida operācija. Lai arī tā laika implanti stipri atšķīrās no tiem, ko izmanto šodien, kundzei, kurai nu jau ir septiņdesmit gadu, tie godam kalpo vēl šobrīd.
Ķirurga palīdzību meklē ne tikai sievietes ar mazām krūtīm, bet arī tās, kurām krūtis zaudējušas formu pēc bērniņa zīdīšanas vai pēc straujas svara zaudēšanas. Bieži vien pie ārstiem vēršas sievietes, kuras par labu plastiskajai operācijai izlēmušas asimetrisku krūšu vai iedzimta attīstības defekta dēļ, pēc gūtām traumām vai pēc onkoloģiskas operācijas, kuras laikā veikta krūts amputācija.
Implanti, kas tiek izmantoti krūšu palielināšanai, ir dažādi ne vien pēc izmēra, bet arī pēc struktūras, formas un mērķa. Izvēloties piemērotāko, ārsts ņem vērā pacientes vēlmes, krūšu sākotnējo izskatu, krūšu izmēru un augstumu, kā arī auguma proporcijas. Tām, kuras vēlas palielināt krūtis, bet nevēlas vai nevar izmantot implantus, tiek piedāvāta alternatīva iespēja krūšu palielināšanai izmantot pašas pacientes taukaudus, taču šādi iegūtais rezultāts ne vienmēr ir paliekošs un stabils, kāds tas ir tad, ja tiek izmantoti implanti. Tomēr būtiski, ka mūsdienās pieejamie implanti rada dabisku iespaidu un bieži vien nav iespējams pateikt, ka sievietei veikta krūšu palielināšana.
Operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā un stacionārā nepieciešams uzturēties tikai līdz nākamās dienas rītam. Pirmās nedēļas laikā var būt sāpes un diskomforts krūšu apvidū, bet pēc mēneša var atsākt dažādas aktivitātes - pirts, baseina, sporta zāles un solārija apmeklējumus. Implantus, ko izmanto šodien, nav nepieciešamība mainīt pēc 10-15 gadiem, pēc veiksmīgas operācijas par tiem var pilnībā aizmirst!
Informācijas trūkuma un nezināšanas dēļ ir izveidojušies vairāki mīti par krūtīm un krūšu palielināšanu. Viens no tiem ir uzskats, ka sievietes, kurām ir krūts implanti, nevar zīdīt bērnus. Patiesībā krūts implanti netraucē piena dziedzeru darbību, jo tiek ievietoti vai nu aiz dziedzera, vai aiz muskuļa. Otrs izplatītākais mīts ir par to, ka krūtis iespējams palielināt, lietojot uzturā dažādus uztura bagātinātājus un ar vingrojumu palīdzību. Patiesībā krūšu izmēru var ietekmēt vien hormonāli līdzekļi, taču arī tad vien nedaudz. Savukārt īpašie vingrinājumi attīstīs krūšu muskuļus, kas palīdzēs saglabāt taisnu stāju un tādējādi izcelt krūtis, taču ne palielināt.
Pētījumi liecina, ka pēc krūšu palielināšanas sievietes atgūst pašpārliecinātību un apmierinātību ar savu ķermeni, kā arī jūtas iekārojamākas. Ir skaidri saskatāma arī saistība starp ārējo izskatu un sociālo veiksmi - cilvēki, atbrīvojoties no nepilnvērtības kompleksa, kas bijis saistīts ar viņu izskatu, spēj labāk izmantot savu potenciālu.
Krūšu palielināšanas operācija ir nopietns lēmums, un to būtu jāveic, ja sieviete grib justies apmierināta un pārliecināta par sevi, uzlabot savu pašvērtējumu. Jāatceras, ka to jāveic sevis dēļ, nevis lai izdabātu mīļotajam vīrietim vai lai glābtu laulību.
Sagatavots sadarbībā ar Mikroķirurģijas centru: http://www.mikrokirurgija.lv/