Foto: PantherMedia/Scanpix
Uz dzemdību namu aizbraucu vakarā ar sāpēm (kā man likās). Dakteris pēc izmeklēšanas iedeva man miegazāles un teica, ka šonakt neko lai negaidot. Nākamajā rītā ap pusdesmitiem man nogāja ūdeņi, aizgāju uz pirmsdzemdību palātu un skraidīju šurpu turpu. Joprojām nekas nenotika. Monitorā ar mazuļa sirdspukstiem viss bija kārtībā, vecmāte ik pa brīdim skatījās atvērumu, viss bija kārtībā, tikai nekādas sāpes nejutu, mazliet vēders kļuva brīžiem cietāks, tas arī viss. 15.00 sāku just sāpes, uzreiz ik pēc 2-3 minūtēm, bet 15.40 mans mazais jau gulēja man uz vēdera. Pēdējo pusstundu sāpes bija "labas".

Dzemdību gaitu komentē vecmāte Dina Ceple.

"Tu nupat aprakstīji gandrīz vai ideālo dzemdību variantu, proti, - ja dzemdības sākas naktī, tad māmiņai ir jācenšas pagulēt. Tev to panāca ar miegazālēm. Parasti māmiņas ir tik ļoti uztrauktas, ka asi reaģē uz pirmajām kontrakcijām un nespēj atpūsties pat tad, kad vēl tā īsti nesaap.

Ja neizguļas, tad pēcāk miega bads liek sevi manīt un sāpes izjūtās stiprāk. No rīta Tu piecēlies un Tev nogāja ūdeņi. Tas nozīmē, ka visu nakti mazās kontrakcijas bija darījušas savu darbu, kamēr Tu saldi gulēji un ap pusdesmitiem Tev jau bija 4 - 6 cm liels atvērums, pie kura arī visbiežāk mēdz noiet ūdeņi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!