Tas viss tāpēc, ka pirmo un nākamos bērni tomēr audzina atšķirīgi. Jaunie vecāki ar pirmo mazuli ir gan daudz nervozāki, gan arī daudz centīgāk ievēro speciālistu padomus, ka ar bērnu ir jāspēlējas un jādarbojas. Kad dzimst nākamie bērni, vecāki jau vairs nav tik ļoti norūpējušies par pareizajiem audzināšanas principiem un daudz vairāk paļaujas uz savu intuīciju. Mazākie bērni vairāk spēlējas ar savā starpā, nevis ar pieaugušajiem un attiecīgi mazāk arī gūst zināšanas, kuras kā uz paplātītes tiek pasniegtas pirmdzimtajam.
33.8 % aptaujāto mammu bez minstināšanās atzina, ka viņu pirmdzimtais ir viens no gudrākajiem bērniem klasē, un tikai 1,8% mammu pieticīgi atzinās, ka viņu pirmdzimtais nav pats spožākais klases prāts.
Vairums mammu piekrīt, ka viņu otrie un trešie bērni ir mazāk gudri par pirmajiem. 31 % vecāku uzskatīja, ka arī viņu otrais bērns ir pie klases labākajiem skolniekiem, un tikai 29% atzina, ka arī trešais bērns ir gudrinieks. Kā redzam, ar katru nākamo bērnu vecāku priekšstats par savu bērnu prāta izcilību arvien samazinājās.
Pētījumos arī apstiprināts, ka pirmais bērns parasti tiek audzināts daudz stingrāk, viņiem izvirza lielākas prasības un augstākus mērķus. Jaunākie bērni saņem mīkstākus sodus par sliktākām atzīmēm. Arī vēlākajā dzīvē otrie, trešie un nākamie bērni ir atzinuši, ka bērnībā sajutuši daudz mazāku emocionālo spiedienu no mammas un tēta nekā viņu vecākie brāļu un māsas.